“Zaļās alternatīvas Eiropas autonomijai” (GAEA) izaicinājums

,

GAEA Challenge aicina inovatorus, pētniekus, studentus un jaunuzņēmumu entuziastus piedalīties Eiropas Savienības finansētajā izaicinājumā “Zaļās alternatīvas Eiropas autonomijai” (GAEA). Visaptverošā inovāciju programma ir izstrādāta, lai veicinātu novatoriskus risinājumus, kas atbalsta Eiropas enerģētikas autonomiju. Dalībnieki var pieteikties individuāli vai komandā ar jau esošu biznesa ideju vai arī bez tās. Programmas izskaņā labāko biznesa ideju autori varēs iegūt naudas balvas, kā arī uzņēmuma starta pakalpojumus līdz 30,000 EUR vērtībā. Reģistrējies līdz 12. maijam, lai būtu daļa no Eiropas inovāciju pasaules! Programma sākas jau maijā un dalība tajā ir bezmaksas.

Kādēļ GAEA programma ir svarīga?
Ņemot vērā pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju pasaulē, kas saskaras ar kritiskām vides problēmām un ilgtspējīgas attīstības obligātu prasību, Eiropa vēlas uzņemties vadošā inovatora lomu. GAEA mērķis ir paātrināt novatoriskus risinājumus, kas varētu risināt mūsdienu problēmas, kas saistītas ar Eiropas Zaļo kursu un Krievijas un Ukrainas kara sekām. Izveidojot inovāciju konkursus astoņās 8 valstīs, GAEA mērķis ir paplašināt savu darbības jomu visā Eiropā un atbalstīt jaunos uzņēmējus, sākot no idejas ģenerēšanas līdz jaunuzņēmumu radīšanai.

Iniciatīvas detaļas
Programmas ietvaros tiek rīkoti reģionālie inovāciju konkursi astoņās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Slovākijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Čehijā un Grieķijā. Programmas norise ir plānota sekojoša:
•    Maijs-jūnijs, 2024:  bootcamp apmācības, ideācijas atbalsts un reģionālie inovāciju konkursi;
•    Jūlijs, 2024: uzņēmumu vizītes;
•    Jūlijs-oktobris, 2024: inkubators un starpreģionu konkurss;
•    Septembris, 2024: starpreģionu konkursa pusfināls;
•    Oktobris, 2024: starpreģionu konkursa fināls;
•    Novembris, 2024-Septembris 2025: akselerators un jaunuzņēmumu dibināšana.

Izaicinājums ir sadalīts trīs posmos: sākotnējie reģionālie konkursi ar ideācijas fāzi, inkubācijas periods ar starpreģionu konkursu un, visbeidzot, akselerators un jaunuzņēmumu dibināšana. Ideācijas fāzē mentori palīdzēs ideju izstrādē tādās enerģētikas jomās, kā energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, atjaunojamā enerģija, viedas un ilgtspējīgas pilsētas, izpēte un resursu novērtējums, resursu ieguve sarežģītos apstākļos, palielināta resursu efektivitāte, minerālu un metalurģijas procesi, pārstrāde un materiālu ķēdes optimizācija nolietotiem produktiem, kritisko un toksisko materiālu aizstāšana, kā arī produktu un pakalpojumu izstrāde aprites ekonomikai.

Programma nodrošina vairākus ieguvumus tās dalībniekiem
Sagatavošanas periodā GAEA Challenge dalībnieki attīstīs vairākas vērtīgas prasmes, kas ietver 4 nedēļu bootcamp, lai pilnveidotu idejas un sagatavotu dalībniekus reģionālajiem konkursiem. Tāpat būs iespēja laimēt ievērojamas balvas un atbalstu, tostarp uzņēmuma starta pakalpojumus līdz 30 000 eiro vērtībā un mentoringu, kā arī atbalstu no nozares ekspertiem un sadarbības iespējas ar vadošajiem uzņēmējiem. Viens no programmas mentoriem arī būs pārstāvji no CIVITTA Latvija. CIVITTA ir vadošais konsultāciju uzņēmums Austrumeiropā un tās mentori dalībniekiem palīdzēs ar biznesa modeļa stratēģiju, finansējuma apguvi, procesu izstrādi un citiem aspektiem.

Dalībniekiem ir iespēja no reģionālajiem konkursiem virzīties uz grandiozu starpreģionu fināla izaicinājumu, kurā labākās idejas tiks prezentētas plašākai auditorijai, tostarp potenciālajiem investoriem. Interesenti tiek aicināti apmeklēt GAEA mājaslapu, lai iepazītos ar izaicinājumu detalizētāk un pieteiktos līdz 2024. gada 12. maijam: https://gaeachallenge.eu/

GAEA ir galvenā iniciatīva, kas ir saskaņota ar Eiropas Zaļo kursu, kuras mērķis ir risināt kontinenta enerģētikas problēmas, izmantojot inovācijas un ilgtspējīgu attīstību. Šis projekts tiek atbalstīts ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” finansējumu.

Ja ir nepieciešama papildinformācija par programmu, lūdzu sazinieties ar CIVITTA pārstāvi: [email protected].

Sākas jauno dalībnieku uzņemšana LIAA biznesa inkubācijas programmā

,

No 29. aprīļa līdz 17. maijam ir atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

“Iesaistoties inkubācijas programmā, uzņēmumiem būs iespēja saņemt gan grantus, gan cita veida atbalstu, lai attīstītu savas biznesa idejas. Šajā programmā fokusējamies uz inovatīvo un tehnoloģiski ietilpīgo vai radošo industriju jomā strādājošo uzņēmumu atbalstu, kuriem objektīvi nepieciešams ilgāks laiks savu produktu vai pakalpojumu virzībai eksporta tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka kopumā līdz 2027. gada vidum šajā programmā ir pieejams atbalsts 32,7 miljonu eiro apmērā.

Inkubācijas atbalstam var pieteikties Latvijā reģistrēti, līdz 5 gadus veci uzņēmumi, kuri strādā ar tehnoloģijām, attīsta inovatīvus produktus vai pakalpojumus, kā arī radošo industriju nozares komersanti ar izstrādātu produktu vai pakalpojumu vismaz minimālā dzīvotspējīgā līmenī.

Pieteikšanās LIAA inkubācijas programmai notiek pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma jeb reģionālā principa. Radošo industriju pārstāvniecībā programmai var pieteikties uzņēmēji no visas Latvijas, ja tie atbilst radošo industriju nozarei, savukārt Tehnoloģiju pārstāvniecībā var pieteikties uzņēmēji tikai no Rīgas.

LIAA reģionālās pārstāvniecības atrodas Jūrmalā, Tukumā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Madonā, Gulbenē, Alūksnē, Siguldā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Kuldīgā, Talsos, Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.

Plānots, ka katrā pārstāvniecībā inkubācijas programmā tiks uzņemti 2 līdz 10 uzņēmumi un uzņemšana notiks divas reizes gadā pavasarī un rudenī.

Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem un pieteikties dalībai var platformā https://business.gov.lv. Pieteikuma formas būs aktīvas visu uzņemšanas laiku.

Jaunais uzsaukums būs kā turpinājums LIAA reģionālo biznesa inkubatoru projektam, kura ietvaros no 2016.- 2023. gadam atbalstu grantu veidā saņēmuši 685 komersanti. Dažāda veida nefinanšu atbalstu saņēmuši 1044 jaunizveidoti komersanti, radot 2568 jaunas darba vietas. Radošo industriju jomā tika atbalstīti 92 uzņēmumi. Savukārt vēl 3173 fiziskas personas un komersanti saņēmuši nefinanšu atbalstu pirmsinkubācijas programmā.

Projektā izlietotais finansējums iepriekšējā plānošanas periodā bija 35,2 miljoni eiro, bet programmā iesaistīto uzņēmumu Valsts kasē nomaksāto nodokļu apjoms sasniedza 47,1 miljonu eiro.

LIAA reģionālo pārstāvniecību darbība tiek nodrošināta ar ERAF līdzfinansējumu.

Iepazīšanās ar sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Hargitas reģionā Rumānijā

,

Laikā no 15. aprīļa līdz 19. aprīlim Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pārstāvji piedalījās SECON projekta 3. sanāksmē, kā arī tematiskajā seminārā par sociālo uzņēmējdarbību veicinošas vides veidošanu.  Tematiskajā seminārā piedalījās ne tikai partneru pārstāvji, bet dažādas ieinteresētās puses, ieskaitot sociālos uzņēmējus. Papildus tam tika organizētas vairākas vizītes pie nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības labās prakses piemērus Hargitas reģionā.

Pārstāvot Rīgas plānošanas reģionu, tematiskajā seminārā un vizītēs piedalījās arī Siguldas novada pašvaldības Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe un Siguldas novada sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Indra Seļuka.

Tematiskjā seminārā Hargitas reģiona pašvaldības pārstāvis dalījās ar sociālās uzņēmējdarbības statistiku Rumānijā un reģionā, stāstīja par sociālās uzņēmējdarbības formām un izaicinājumiem. Hargitas reģiona sociālie uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas dalījās ar informāciju par savām aktivitātēm.  RPR eksperte prezentēja labās prakses piemērus no Latvijas un RPR, kas tika iekļauti iesniegšanai Interreg Europe datu bāzē. Viens no tiem ir Siguldas novada sociālais uzņēmums “Visi Var”.  Seminārā uzstājās arī Spānijas, Bulgārijas un Polijas pārstāvji. Īpaši interesants bija Polijas uzņēmējas stāsts par sociālo projektu Mazovijas reģionā.

Mūsu reģiona SECON projekta Sadarbības grupas pārstāves no Siguldas novada visaugstāk vērtēja vizītes pie sociālajiem uzņēmumiem. Šīs vizītes deva iespēju ieraudzīt, kādā spektrā un mērgogā darbojas sociālie uzņēmumi. Tāpat arī bija redzams, ka veiksmīga attīstība balstās uz sadarbību ar pašvaldību, kopienu, NVO, citām organizācijām un uzņēmumiem.

Interesanta bija tikšanās kopienas centra “KOZ” kafejnīcā un iepazīšanās ar to, kā darbojas tās finanses, Civitas fonda stāstījums par to, kā tiek atbalstīti vietējie mājražotāji Merkuri Ciuc apkārtnē un viesošanās mājražotāju veikaliņā, Caritas fonda stātījums par to, kā tiek radītas nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un visbeidzot – Asociācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām dienas centra apmeklējums, kur redzējām daudzas labi aprīkotas darbnīcas. Šis piemērs apliecināja, ka sociālajā uzņēmējdarbībā ir daudzveidīgas iespējas gūt ienākumus.

Otrās dienas vakarā uzņemošie partneri no Hargitas regiona pašvaldības piedāvāja iepazīt arī reģiona kultūru: vietējo jauniešu mūzikas ansambļa un deju kolektīva uzstāšanos.

123456789101112131415

Ceturtā POP-UP pasākuma tēma Rīgas reģiona uzņēmējiem – energoefektivitāte

, ,

Ceturtais POP-UP (sa)darbības pasākums “KOPĀ BŪS AUGT!” Rīgas reģiona uzņēmējiem norisināsies 18. aprīlī Mārupes novadā. Pasākuma tēma – energoefektivitāte, un tā ietvaros būs iespēja gūt jaunas zināšanas un pieredzi par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumu ikdienā, dzirdēt labās prakses piemērus un veidot jaunas biznesa sadarbības.  

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka par šo tēmu zināms un runāts jau daudz, tomēr energoefektivitāte ir plašāks jēdziens par saules paneļiem, vēja ģeneratoriem un pasīvajām ēkām. Pasākumā mēģināsim skaidrot, ko vēl bez iepriekš minētā sevī ietver energoefektivitāte, kas ir energokopienas un kā tās funkcionē, kādas iespējas un atbalsta instrumenti pieejami uzņēmējiem un mājsaimniecībām energoefektivitātes ieviešanai. Un pats svarīgākais: smelsimies iedvesmu un pieredzi no diviem veiksmīgiem Mārupes novada uzņēmumiem – “Kalve Coffee” un “Business Garden Rīga”, kuri savā praksē arī īstenojuši un ieviesuši energoefektivitātes pasākumus. “Business Garden Rīga” ir ieguvis prestižo WELL Health-Safety novērtējumu, savukārt “Kalve Coffee” ir pasaule atzīts un novērtēts uzņēmums.

Visa pasākuma gaitā dalībniekiem būs iespēja apmainīties ar pieredzi un iepazīties ar Mārupes novada uzņēmumu ilgtspējīgajiem un inovatīvajiem risinājumiem biznesā, kā arī iepazīties un tīkloties.

Pasākuma mērķis ir veicināt Rīgas reģiona uzņēmēju sadarbību, izceļot ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumu darbības risinājumus, kā arī iepazīt Mārupes novada uzņēmumus.

Lai pieteiktu dalību, līdz 15. aprīlim jāaizpilda anketa: https://ej.uz/pop_up_mārupe. Pasākums ir bez maksas.

Projekta “(sa)DARBĪBA: uzņēmēju sadarbības ekosistēmas stiprināšana” ietvaros Pierīgas reģionā norisinājušies jau trīs Pop-Up pasākumi. Maijā un jūnijā sekos pēdējie pasākumi, un katrs no tiem būs veltīts citai uzņēmējdarbības tēmai, izzinot vai iepazīstinot ar uzņēmumiem, kuri darbojas saskaņā ar ilgtspējīgiem un inovatīviem darbības risinājumiem. Mērķis – veicināt vietējo uzņēmēju atpazīstamību, izceļot ilgtspējīgu un inovatīvus uzņēmuma darbības risinājumus un rosināt uzņēmumu savstarpēju sadarbību.

Aktivitāte notiek LEADER sadarbības projekta “(sa)DARBĪBA: uzņēmēju sadarbības ekosistēmas stiprināšana” (Nr. 23-00-A019.332-000003), ko īsteno biedrība “Partnerība Daugavkrasts” sadarbībā ar piecām vietējās rīcības grupām – biedrībām “Pierīgas partnerība”, “Jūras zeme”, “Ropažu Garkalnes partnerība”, “Stopiņu Salaspils Partnerība” un “Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros. Vairāk par projektu: https://ej.uz/sa_DARBIBA

Papildus informācija:

Projekts “(sa)DARBĪBA: uzņēmēju sadarbības ekosistēmas stiprināšana”

Projekta vadītāja: Aiga Smiltāne

E-pasts: [email protected]

Tālrunis: +371 25418113

 

Izveidots sociālās ekonomikas labās prakses ziņojums

,

Projekta SECON ietvaros izveidotais dokuments sniedz informāciju par konkrētajām labajām praksēm, kas ieviestas SECON reģionos, kas atbilst vienai vai vairākām sociālās ekonomikas jomām.

Prakses ir atlasītas pēc šādiem kritērijiem:

  • Atbilstība sociālās ekonomikas vai sociālo inovāciju politiskajam/stratēģiskajam kontekstam.
  • Attiecīgais laika grafiks: prakse, kas tikusi uzturēta vismaz divus gadus.
  • Kvalitātes nodrošināšanas procedūras: prakse ar ieviestiem kvalitātes nodrošināšanas procesiem, tostarp informācija par rādītājiem, metodēm vai instrumentiem, kas izmantoti visā projekta ieviešanas laikā.
  • Efektivitāte un iedarbība: prakses, kas parāda taustāmus un izmērāmus rezultātus ar vērtīgu un paliekošu ietekmi reģionā.
  • Ilgtspējība: ilgtermiņā ar pieejamajiem resursiem uzturamas prakses, kas spēj pielāgojoties sociālajām, ekonomiskajām un vides prasībām tajā kontekstā, kurā tās tiek izstrādātas.
  • Potenciāls pielāgoties: prakses ar sistematizētiem un dokumentētiem rezultātiem, ļaujot tos pārnest uz citu kontekstu vai paplašināt plašākai mērķauditorijai/ģeogrāfiskajam kontekstam.
  • Ētiskie aspekti: Prakses, kas respektē ētiskās vērtības un garantē cieņas aizsardzību.

Pilnu ziņojumu par labajām praksēm var izlasīt vietnē: bit.ly/48SsORp (angļu valodā).

ALTUM sāk pieņemt pieteikumus energoefektivitātes pasākumu īstenošanai uzņēmējiem

,

ALTUM šā gada 2. aprīlī sāk pieņemt pieteikumus projektu atlases nākamajā, 5. kārtā, Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Programma šogad ievērojami paplašināta, nosakot, ka atbalstu var saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti, kā arī, ka elektroauto var iegādāties visu programmai atbilstošo nozaru uzņēmumi. Pieteikumu iesniegšana atvērtajā kārtā ilgs līdz 30. aprīlim.

Programma sniedz atbalstu aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā un tagad pieejama mikro, maziem, vidējiem un lieliem komersantiem, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports.

ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītāja Līga Mellēna:

“Vērtējot ceturtās kārtas pieteikumu aktivitāti, redzam, ka programmā atbalstāmo uzņēmumu loka un atbalstāmo jomu paplašināšana bija gaidīta – esam saņēmuši pavisam 89 pieteikumus un būtiska daļa no tiem ir, piemēram, saules elektrostaciju uzstādīšana vai energoefektivitātes pasākumu veikšana tirdzniecības ēkās, kuras iepriekš programmai pieteikt nevarēja. Novērtējam, ka uzņēmēji plāno arī tādas aktivitātes kā sekundāro energoresursu atgūšanu no esošiem procesiem, piemēram dūmgāzēm vai notekūdeņiem, kā arī industriālo siltumsūkņu uzstādīšanu, ventilācijas sistēmu nomaiņu, ražošanas iekārtu nomaiņu – aktivitātes, kas ļauj sasniegt vidēji 30-40% primārās enerģijas ietaupījumu un attiecīgi arī energoresursu izmaksu ietaupījumu. Aicinu uzņēmējus izmantot pieejamo atbalstu un pieteikt projektus arī 5.atlases kārtā.”

Kopējais pieejamais finansējums 5.kārtas projektiem ir 25.25 miljoni eiro, no kuriem 8.58 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai, 15 miljoni eiro atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, bet 1.66 miljoni eiro bezemisiju transportlīdzekļiem.

Ministru kabineta 20.februārī apstiprinātie grozījumi paredz virkni uzlabojumu atbalstāmo darbību klāstā. Tai skaitā, veicot energoefektivitātes pasākumus,  turpmāk uzņēmumi varēs veikt ieguldījumus arī zaļajos jumtos, ēku aprīkojuma digitalizācijā, uzlādes infrastruktūrā,  aprīkojumā, kā arī aprīkojumā saražotās enerģijas akumulēšanai. Savukārt atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos atbalstāmās darbības paplašinātas ar atjaunīgā ūdeņraža ražojošām tehnoloģijām, biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biometāna un biomasas kurināmo/degvielu ražojošām tehnoloģijām, augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijām, kā arī ar saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtām pašpatēriņa nodrošināšanai.

Atgādinām, ka šogad ir mainīta programmas turpmāko kārtu atvēršanas pieeja –  kārtas projektu iesniegšanas posms ilgs četras nedēļas, un nākamā kārta tiek atvērta jau nedēļu pēc iepriekšējās kārtas slēgšanas. Attiecīgi, 6. kārta tiks atvērta 7. maijā un tajā pieejamā finansējuma apjoms būs atkarīgs no 5. kārtā rezervētā finansējuma apjoma. Kārtu rezultāti tiek paziņoti mēneša laikā pēc kārtējās kārtas slēgšanas. Jaunas kārtas tiks atvērtas, līdz programmas finansējums tiks izsmelts.

Projektu vērtēšanā, tāpat kā līdz šim, uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot tiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas ietaupījumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc katras kārtas slēgšanas.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai uzņēmumiem pieejams kā ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Maksimālā aizdevuma summa ir pieci miljoni eiro ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem. Atbalsts tiek piešķirts kā kapitāla atlaide, kas nozīmē, ka ALTUM samazinās aizdevuma pamatsummu pēc projekta pabeigšanas un projekta mērķu sasniegšanas. Kapitāla atlaidi var pieprasīt līdz 30% apjomā no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1,5 miljonus eiro saistītu uzņēmumu grupai kopā.

Elektroauto atbalsts turpmāk pieejams visām programmas nosacījumiem atbilstošajām nozarēm. Ar atbalstu iegādāties var jaunus M1 kategorijas (papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) un N1 kategorijas  elektroauto (kravas auto ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām). Kapitāla atlaides apmērs ir līdz 30%, nepārsniedzot  piecus tūkstošus eiro vienam M1 kategorijas spēkratam un 10 tūkstošus eiro vienam N1 kategorijas spēkratam. Saistītu uzņēmumu grupa kopā šajā atbalsta jomā var pieprasīt atbalstu ne vairāk kā 180 tūkstošu eiro apmērā. Iegādājoties elektroauto, uzņēmējs no ALTUM saņems garantiju finanšu līzingam. Pēc viena gada lietošanas, sasniedzot projekta mērķi – nobraukumu ne mazāku par 20 000 km, tiks piemērota kapitāla atlaide.

Plašāka informācija par programmu pieejama šeit: Energoefektivitātes aizdevums ar kapitāla atlaidi un elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi.

Konference “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā”

,

Rīgas plānošanas reģions organizē konferenci “UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA PASĀKUMI  ILGTSPĒJĪGAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBĀ”, kas norisināsies ceturtdien, 4. aprīlī, plkst. 10.00 – 14.30, Jūrmalas centrālajā bibliotēkā, Strēlnieku prospektā 30, Dubultos, Jūrmalā.

Dalība ir bezmaksas.

Konference tiek organizēta kā noslēguma pasākums projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Rīgas plānošanas reģionā”.  Projekta SUPPORT RPR-VEST ietvaros tika realizētas vairākas aktivitātes ar mērķi veicināt Rīgas plānošanas reģiona līdzsvarotu attīstību ar reģionālo uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu palīdzību.

Konferencē runāsim par rīkiem, ar kuriem varam veicināt reģiona ilgtspējīgo attīstību. Pirmajā daļā runāsim par zīmola nozīmi investīciju piesaistē, kurā ar savu pieredzi dalīsies Bergenas pašvaldība un Vestlannes reģionālā līmeņa pašvaldība (Norvēģija), kā arī Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība.

Konferences otrajā daļā norisināsies paneļdiskusija “Reģiona un pašvaldības nozīme ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā”, kurā diskutēsim par sadarbību starp pašvaldību un uzņēmēju.

Mērķauditorija: Pašvaldību pārstāvji, tai skaitā, uzņēmējdarbības speciālisti, tūrisma speciālisti un attīstītāji, jaunatnes lietu speciālisti, uzņēmumi, vietējās uzņēmēju biedrības u.c. interesenti.

Konferences moderatore: Katrīna Iļjinska, žurnāla “Forbes Latvija” izdevēja.

Reģistrācijas saite: https://forms.gle/BGPsesRKWYiXyGgdA

Konferences programma

Konference norisināsies latviešu valodā, norvēģu partneru prezentācijas – angļu valodā.

Projekts SUPPORT RPR-VEST tiek īstenots kopā ar kolēģiem no Vestlannes reģionālās pašvaldības Norvēģijā, tā mērķis ir veicināt Rīgas plānošanas reģiona līdzsvarotu attīstību ar reģionālo uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu palīdzību – īstenojot RPR pašvaldību speciālistu kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, reģionālās atpazīstamības pasākumus, jauniešu uzņēmējdarbības mentoringa programmu un cita veida aktivitātes nodarbinātības vai konkurētspējas palielināšanai. Galvenās projekta mērķa grupas ir reģiona pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti, vietējās uzņēmēju biedrības, uzņēmumi, kā arī jaunieši, kuri vēlas izmēģināt spēkus uzņēmējdarbības jomā.

Vairāk par projektu: https://rpr.gov.lv/project/support-rpr-vest/

Līdz 1. aprīlim jaunieši aicināti pieteikties darbībai Ādažu novada Jauniešu domē

,

Līdz 1. aprīlim aicinām pieteikties jauniešus, kuri vēlas pievienoties Ādažu novada Jauniešu domei.

Ja esi 13 līdz 25 gadus vecs jaunietis:

  1. kurš dzīvo, mācās vai savu brīvo laiku pavada Ādažu novadā,
  2. kurš vēlas veicināt Ādažu novada jauniešu līdzdalību viņu dzīves kvalitātes uzlabošanā, sadarbību, pieredzes apmaiņu, iniciatīvu izpildi un jauniešu izaugsmi vietējā sociālajā, politiskajā un kultūras jomā,

līdz 1. aprīlim sūti elektroniski parakstītu pielikumā pievienoto iesniegumu par uzņemšanu Jauniešu domes sastāvā uz e-pastu [email protected]. Par pirmo tikšanās reizi sazināsimies, izmantojot informāciju, ko norādīji iesniegumā.

Ja tev nav e-paraksta, bet vēlies pievienoties jauniešu domei, raksti uz e-pasta adresi [email protected], vienosimies, kā varēsi iesniegt iesniegumu!

Ja rodas citi jautājumi vai ir neskaidrības, raksti [email protected].

Darba devējus aicina pieteikties subsidēto darbavietu izveidei

,

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus.

Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem.

ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumos noteiktām personu grupām tiek nodarbināti NVA reģistrētie klienti, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus un kuriem nav izdevies patstāvīgi vai ar NVA atbalstu atrast darbu:

  • klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu;
  • personas  ar invaliditāti;
  • klienti, kuri bez darba ir 12 mēnešus un ilgāk;
  • jaunieši vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu;
  • jaunieši vecumā  līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti;
  • klienti ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu.

Pieteikties subsidēto darbavietu izveidei aicināti komersanti (izņemot izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas, nodibinājumi vai biedrības (izņemot politiskās partijas).

Kā darba devējam pieteikties?

  1. solis: Jāreģistrē vakance NVA
  1. solis: Jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Subsidētas darbavietas”, un jāpievieno prasītā informācija.
  1. solis: Aizpildīts un ar drošu elektronisko parakstu parakstīts pieteikums jānosūta  uz NVA oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļa  “Kontakti”

NVA organizēs aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisiju, kas atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras  aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju komisijas nolikuma prasībām izskatīs darba devēju pieteikumu un pieņems lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam subsidētās darbavietas izveidi. Par pieņemto lēmumu darba devēju NVA  informēs rakstveidā.

Ja subsidētās darbavietas izveide tiks apstiprināta, NVA aicinās darba devēju mēneša laikā no komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas slēgt līgumu par subsidētās darbavietas izveidi. Darba devējam būs jāizvēlas atbilstošas mērķa grupas klients, veicot pretendentu atlasi ar NVA palīdzību vai savstarpēji vienojoties ar klientu.

Detalizētāka informācija par subsidēto darbavietu izveidi, nosacījumiem un dotāciju apmēriem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Subsidētas darbavietas”.

SECON projekta Sadarbības grupa viesojas sociālajā uzņēmumā “Sonido”

,

2024. gada 7. martā notika Interreg Europe SECON projekta (Reģionālā politika sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības atbalstam) Sadarbības grupas tikšanās.

Šoreiz sanāksmē piedalījās Labklājības ministrijas, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA), Ropažu novada, Siguldas novada, biedrības “Pierīgas partnerība”, biedrības “Gaujas partnerība”, sociālā uzņēmuma “Sonido” un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji.

Sanāksmes dalībniekus pie sevis uzņēma sociālais uzņēmums “Sonido”, kas pārstāv Ķekavas novadu. Uzņēmums sniedz zvanu centra pakalpojumus un nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Uzņēmuma īpašniece Inga Muižniece un tā darbinieces Vineta un Olga pastāstīja par sociālo projektu “Parunāsim”.  Tālruņa līnija “Parunāsim” ir iespēja atrast sarunu biedru, tikt uzklausītam un nejusties vientuļam. Sanāksmes dalībniekiem bija daudz jautājumu gan par sociālā uzņēmuma darbības aspektiem, gan par to, kā cilvēki ar īpašām vajadzībām spēj ne tikai pilnvērtīgi strādāt, bet arī būt par atbalstu citiem.

Sanāksmē tika apspriests uz šo brīdi paveiktais SECON projektā, labās prakses piemēri un pieredzes apmaiņa starp Eiropas reģioniem un Interreg Europe platformā. Reģions informēja par pieredzes apmaiņas semināru Bulgārijā. Tā kā SECON mērķi saistās ar politikas plānošanas uzlabošanu, būtisku informāciju sniedza Labklājības ministrijas un LSUA pārstāvji par darbu, kas uzsākts Latvijas sociālās ekonomikas politikas ietvara veidošanā.