SECON projekts sniedz iespēju iepazīt sociālo ekonomiku Beļģijā

Šī gada 1.-4.aprīlī Flāmu Brabantes reģions organizēja SECON projekta pieredzes apmaiņas vizīti un 5. partneru sanāksmi Lēvenē (Leuven) Beļģijā. Vizītes mērķis bija iepazīt sociālo ekonomiku Flāmu Brabantes reģionā. Rīgas plānošanas reģionu pārstāvēja SECON projekta darbinieki un 2 ieinteresēto pušu pārstāvji: Inga Muižniece, sociālā uzņēmuma “Sonido” dibinātāja un Līva Švarce, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja.

Plenārsēdēs noklausījāmies vairākas prezentācijas par šī Beļgijas reģiona sociālās ekonomikas kopainu, par sociālās uzņēmējdarbības finansēšanas mehānismiem, par komercdarbības atbalsta (state aid) un de minimis regulējumu, sociālās ekonomikas organizāciju tipiem, kā arī nodokļu sistēmu, kas attiecināma uz sociālās ekonomikas organizācijām.

Viesojāmies pie vairākiem sociālajiem uzņēmējiem: “Kringwinkel”, kas izveidojis tīklu ar lietoto mantu savākšanas, šķirošanas un tirdzniecības punktiem; “Group Intro”, kas veido iekļaujošas darba vietas cilvēkiem no maz aizsargātām grupām, nodrošinot psiholoģisku atbalstu un vienlaicīgi sniedzot profesionālus pakalpojumus pašvaldībai; NVO “Entiris”, kas nodrošina subsidētas darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri ražo medicīnas preces pēc citu uzņēmumu pasūtījuma; kā arī ekoloģiskajā dārzā, kas kalpo kā darba integrācijas un vienlaicīgi rehabilitācijas vieta tuvumā esošas psihiatriskās klīnikas pacientiem.

Pēc pieredzes apmaiņas vizītes Flandrijas reģionā, ir nostiprinājusies pārliecība, ka sociālās ekonomikas attīstība Latvijā nav iespējama bez skaidras un ilgtermiņā vērstas valsts un pašvaldību iesaistes. Viens no galvenajiem ieguvumiem no šī brauciena bija redzējums, kā Beļģijā tiek nodrošināts valsts atbalsts cilvēku darba integrācijai. Īpaši spēcīgu iespaidu atstāja Entiris uzņēmums, kur cilvēkiem ar grūtībām darba tirgū tiek nodrošināts atbalsts pat līdz pieciem gadiem, atkarībā no viņu spējām pielāgoties un attīstīties. Tas ir strukturēts un cilvēkcentrēts risinājums, kas ļauj ne tikai nodrošināt darba vietas, bet arī ieguldīt ilgtermiņā sabiedrības labklājībā.

Vēl viens būtisks novērojums ir Flandrijas pašvaldību aktīvā iesaiste sociālajā ekonomikā. Tur pašvaldības ne tikai subsidē darba vietas, bet arī pašas mērķtiecīgi izmanto sociālo uzņēmumu pakalpojumus, vēršoties pie tiem ar konkrētām vajadzībām. Tas nodrošina kvalitatīvu finanšu apriti, pašvaldība ne tikai palīdz radīt darba vietas cilvēkiem no riska grupām, bet arī kļūst par šo uzņēmumu sadarbības partneri, veidojot ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību.

Flandrijas reģions aktīvi izmanto ES līmenī pieejamos valsts atbalsta rīkus, piemēram, SGEI regulējumu. Šis mehānisms ļauj sniegt valsts atbalstu sabiedrības interesēs sniegtiem pakalpojumiem bez nepieciešamības veikt komerciālu iepirkumu. Latvijā šīs iespējas šobrīd nav pietiekami izmantotas, lai gan tās varētu kalpot par efektīvu rīku ilgtermiņa sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Sociālajai ekonomikai jābūt neatņemamai daļai no valsts attīstības stratēģijas. Lai Latvijā šis sektors attīstītos ar līdzvērtīgu efektivitāti kā Flandrijā, nepieciešama stratēģiska domāšana, skaidri mērķi un visu iesaistīto pušu sadarbība.

PreviousNext