No 25. augusta līdz 17. septembrim esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas aicināti pieteikties ikgadējam sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursam “Tam labam būs augt 2026”. Tā kopējais balvu fonds ir 8000 eiro, un konkursu rīko biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” kopā ar Luminor banku, lai stiprinātu un attīstītu sociālo uzņēmējdarbību. Dalība konkursā ir bezmaksas.

Konkursā var piedalīties gan juridiskas, gan fiziskas personas: uzņēmumi ar sociālā uzņēmuma statusu vai bez tā, biedrības un nodibinājumi, kuriem nepieciešamas finansējums jaunas idejas īstenošanai vai organizācijas attīstībai. Pieteikties aicināti arī cilvēki, kuri vēl tikai lolo savu sociālās uzņēmējdarbības ideju un meklē tai starta finansējumu. Pieteiktajai organizācijai vai biznesa idejai jāatbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai – tai ar precēm vai pakalpojumiem jāpalīdz risināt kādu sociālu problēmu un radīt labumu sabiedrībai.

Konkurss norisināsies 3 kārtās:

  1. Lai piedalītos, līdz 17. septembrim jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa https://ej.uz/pičs_2026
  2. Otrajai kārtai tiks virzītas 25 spēcīgākās idejas, kuru autori piedalīsies apmācībās un apgūs pičošanas mākslu.
  3. Konkursa fināls notiks 15. oktobrī Rīgā. Tajā desmit finālisti kāps uz skatuves un piecās minūtēs prezentēs savu ideju žūrijai un tiešraides skatītājiem visā Latvijā. Tiešraide būs skatāma ziņu medijā “Delfi”, un tās skatītāji varēs balsot par savu favorītu.

Konkursa noslēgumā divi dalībnieki katrs saņems naudas balvu 4 000 eiro apmērā savas sociālā biznesa idejas īstenošanai vai organizācijas attīstībai. Vienu uzvarētāju noteiks konkursa žūrija, bet otru – tiešraides skatītāju balsojums.

Konkursa “Tam labam būs augt” mērķis ir veicināt esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa galvenais partneris ir Luminor banka. Pasākumu atbalsta labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa”, ziņu medijs “Delfi” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”, līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem – Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.

Š.g. 1. aprīlī Sociālo inovāciju kompetences centra rīkotajā sanāksmē SIF telpās pulcējās piecu plānošanas reģionu pārstāvji, Labklājības ministrijas pārstāvji, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadība, lai stiprinātu sadarbību un dalītos ar labās prakses piemēriem sociālo inovāciju jomā – stāstiem, ar kuriem reģioni var lepoties un iedvesmot citus. Plānošanas reģioni dalījās ar labajiem piemēriem sociālo inovāciju principa pielietošanā, visvairāk sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas vidē. No Rīgas plānošanas reģiona tika prezentēts SECON projekta ietvaros izstrādātais video materiāls par sociālo uzņēmumu redzamākajiem piemēriem Rīgas reģionā, kā arī atbalsta organizāciju (t.sk. pašvaldību pārstāvju) paustais viedoklis par sociālās ekonomikas attīstības nozīmīgo lomu iekļaujošaas uzņēmējdarbības un sabiedrības veidošanā.

Rīgas plānošanas reģionu sanāksmē pārstāvēja Reģionālās attīstības koordinācijas nodaļas vadītāja Dace Grīnberga.

Labklājības ministrijas pārstāvji informēja par Sociālās ekonomikas plāna 2026.–2029. gadam īstenošanu un plānošanas reģionu lomu tajā.

Sanāksmes laikā LSUA jaunais vadītājs Nils Muižnieks un SIKC projekta komanda informēja par aktuālajām aktivitātēm un turpmākajiem soļiem, īpaši akcentējot reģionu iesaisti.

Reālu sociālas inovācijas piemēru: spēli Kraftinner, kuras metodika balstīta bērnu intelektuāla potenciāla attīstīšanai, demonstrēja Ina Grasmane, sociālā uzņēmuma Kraftinner dibinātāja.

Sabiedrības integrācijas fonds augstu novērtē plānošanas reģionu būtisko lomu sociālo inovāciju radīšanā, identificēšanā un ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanā sociālajiem inovatoriem. Mums ir svarīgi stiprināt sadarbību ne tikai Eiropas Savienības līmenī, bet īpaši arī reģionos, kur veidojas praktiski risinājumi un pieredze, ar ko dalīties. Tāpēc būtiski ir turpināt attīstīt šo reģionālo diskusiju un sadarbības platformu,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne.

No 1. marta sākusies projektu pieteikšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā “Augšup”, ko īsteno SEB banka sadarbībā ar sešām pašvaldībām – Ropažu novada pašvaldību, kā arī Bauskas, Jelgavas, Ķekavas un Mārupes novada pašvaldībām un Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Pieteikties finansiālajam atbalstam aicināti gan jau strādājoši sociālie uzņēmumi, gan arī vēl nerealizētu sociālā biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 56 tūkstošiem eiro.

“Augšup” ir kļuvusi par ikgadēju sociālās uzņēmējdarbības veicināšanas programmu, kas šogad norisināsies jau piekto reizi. Programmai turpinot attīstīties, šogad tai pirmo reizi pievienojas arī Bauskas novads, tādējādi paplašinot atbalsta pieejamību vēl plašākam uzņēmēju lokam. Maksimālais granta apmērs vienam projektam būs 8000 eiro. Uz atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām pašvaldībām, kā arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

Projektu pieteikumus iespējams iesniegt līdz 31. martam. Pēc iesniegšanas tos izvērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs uzņēmējdarbības profesionāļi, sociālās uzņēmējdarbības jomas eksperti un pašvaldību pārstāvji. Programmas rezultāti un grantu saņēmēji tiks paziņoti jūnijā.

Konkursa nolikums, pieteikuma veidlapa un cita dokumentācija pieejama SEB bankas tīmekļa vietnē.

Ir izveidots Rīgas plānošanas reģiona video par sociālo uzņēmējdarbību, kas oktobrī ticis rādīts arī kanālos TV24, RE TV, LATGALE LRT raidījumā “Izstāsti Latvijai’’. Video filmā skatāms sociālo uzņēmumu atspoguļojums Rīgas plānošanas reģionā, veiksmīgie pieredzes stāsti, intervijas ar pašvaldību un reģiona pārstāvjiem par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un ietekmi iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Tas ir ievietots mūsu Rīgas plānošanas reģiona YouTube kanālā, un ir apskatāms arī šeit:

Rīgas plānošanas reģions ir partneris INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam projektā Nr. #01C0224 “Reģionālā politika sociālās ekonomikas atbalstam” (Regional Policies for Supporting Social Economy Enterprises) / SECON, kura mērķis ir uzlabot reģionu politikas plānošanu un īstenošanu sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības jomā un pilnveidot politikas īstenošanu, kā arī stiprināt valsts un reģiona pašvaldību institūciju izpratni par sociālās ekonomikas lomu iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

No 27. augusta līdz 19. septembrim esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas var pieteikties ikgadējā sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursā “Tam labam būs augt 2025”. Kopējais balvu fonds – finansējums sociālās biznesa idejas realizēšanai vai organizācijas attīstībai – ir 8000 eiro. Konkursu rīko Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Luminor banku, lai stiprinātu un attīstītu sociālo uzņēmējdarbību.

Konkursā var piedalīties gan juridiskas, gan fiziskas personas. Tie var būt uzņēmumi ar vai bez sociālā uzņēmuma statusa, biedrības un nodibinājumi, kam nepieciešamas finansējums kādas jaunas idejas realizēšanai vai organizācijas attīstībai. Tāpat var pietiekties individuālas personas, kuras vēl tikai lolo savu sociālās uzņēmējdarbības ideju un meklē tai starta finansējumu. Pieteikt var organizāciju vai biznesa ideju, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu un radīt labumu sabiedrībai.

“Konkursa naudas balva nav vienīgais ieguvums – ik gadu dalībnieki apliecina, cik vērtīgi bijis apgūt prezentēšanas un uzstāšanās prasmes, iegūt labu publisko redzamību, un pats galvenais – pievienoties sociālās uzņēmējdarbības kopienai, kur iepazīties un izveidot biznesa sadarbības ar citiem sociālajiem uzņēmējiem. Arī šogad konkursā ir tematiskie akcenti – finālā uz specbalvām pretendēs tie esošie un topošie sociālie uzņēmumi, kuru piedāvātais produkts vai pakalpojums ir sociālā inovācija, vai arī tie risina ilgtspējas jauājumus,” stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Regita Zeiļa.

Idejas un labi darbi neapstājas – mums prieks jau vairākus gadus pēc kārtas atbalstīt šo nozīmīgo sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. Piču konkurss ļauj ne tikai palīdzēt plašākai sabiedrībai, bet arī pašiem uzņēmējiem paraudzīties plašāk uz biznesa iecerēm ar lielu pievienoto vērtību. Katru gadu redzam aktuālas sociālas problēmas, ko šie uzņēmēji un ideju autori ir gatavi risināt un uzlabot. Mēs lepojamies ar mūsu apņēmīgajiem Latvijas cilvēkiem, kuri vēlas iekustināt procesus, kam iepriekš, iespējams, nav tikusi pievērsta pienācīga uzmanība,” uzsver Luminor bankas Latvijas filiāles vadītāja vietniece Gita Juršāne.

Konkurss norisinās trīs kārtās. Lai pieteiktu dalību, ir jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa. Konkursa otrajai kārtai tiks virzītas 25 spēcīgākās idejas, kuru autori piedalīsies apmācībās un apgūs pičošanas mākslu. Konkursa fināls notiks 16. oktobrī Rīgā, kur desmit finālisti kāps uz skatuves un piecās minūtēs prezentēs savu ideju konkursa žūrijai un tiešraides skatītājiem visā Latvijā, kuriem būs iespēja balsot par savu favorītu. Tiešraide būs skatāma ziņu medijā “Delfi.lv”.

Konkursa noslēgumā divi dalībnieki katrs saņems naudas balvu 4000 eiro apmērā. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

Šogad konkursa finālā viena no iniciatīvām saņems arī Latvijas vadošā ziņu medija “Delfi” specbalvu. Tas nozīmē ne tikai atzinību, bet arī iespēju par sevi pastāstīt plašāk “Delfi” kanālos.

Prezentāciju konkurss “Tam labam būs augt” notiek jau astoto gadu. Pērn tajā tika saņemti 92 pieteikumi, un finālā uzvaru guva biedrība “Tavi draugi” ar ideju nederīgos ziedotos priekšmetus atjaunot un iznomāt kā inventāru. Par skatītāju balsojuma uzvarētāju kļuva radošās ilgtspējības platforma “Bourzma” ar ieceri izveidot tekstila augšupstrādes darbnīcu ilgtspējīga apģērba radīšanai.

Konkursa “Tam labam būs augt” mērķis ir veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa galvenais partneris ir Luminor banka. Pasākumu atbalsta labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa”, ziņu medijs “Delfi” un Attīstības finanšu institūcija “Altum”, līdzfinansējot tā norisi no Eiropas Savienības fondu resursiem – Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.3.3.3/1/24/I/001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”.

Konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodama Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājaslapā https://sua.lv/konkurss-2025.

Papildu informācija: Līga Ivanova, [email protected], 26464686

Interreg Europe SECON projekta ietvaros notika ieinteresēto pušu tikšanās, kurā piedalījās vairāki mūsu reģiona sociālie uzņēmumi, reģiona pašvaldību un Labklājības ministrijas pārstāvji, Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) un RPR pārstāvji, kā arī SECON projekta partneri no Beļģijas Flāmu Brabantes reģiona.

Šoreiz tikšanās notika Viskaļos: pamestu ēku kompleksā, ko apsaimnieko un atdzīvina biedrība un sociālais uzņēmums “Free Riga”, piedāvājot telpas radošām aktivitātēm, uzņēmējdarbībai, kopstrādei un kopienām.  Tas arī kalpoja par piemēru pašvaldības, ēku īpašnieku un sociālās uzņēmuma sadarbībai.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja par darbu pie Sociālās ekonomikas plāna, ieskicējot reģiona un pašvaldību lomas.

Līva Švarce, LSUA projektu vadītāja iepazīstināja ar LSUA izstrādāto metodisko materiālu par to, kādas ir pašvaldību iespējas praktiski atbalstīt sociālos uzņēmumus, pieskaroties arī pašvaldību ieguvumiem. Siguldas novada pašvaldības pārstāve Lauma Larionova un šī novada sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Indra Seļuka. Aija Lilienfelde, Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpukta pārstāve, pastāstīja par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmām Rīgas pilsētā.

Flāmu Brabantes reģiona pārstāvji Sven Sterckx un Mieke Frans iepazīstināja ar savas provinces sociālās ekonomikas atbalsta sistēmu un ar savu redzējumu par sociālās ekonomikas ekosistēmu.

Noslēguma daļā dalībnieki strādāja grupās, katrā grupā iesaistot pašvaldību, sociālo uzņēmumu, ministrijas un atbalsta organizāciju pārstāvjus. Grupas apsprieda tādus jautājumus kā sadarbības tīklu un partnerību veidošana, konkrētu mērķa grupu vajadzības, šī brīža veiksmes un izaicinājumus. Grupu darba rezultāti tika prezentēti un apkopoti, iezīmējot darba uzdevumus gan pašvaldībām, gan reģionam.

Prezentācijas no pasākuma apskatāmas šeit.

Šī gada 1.-4.aprīlī Flāmu Brabantes reģions organizēja SECON projekta pieredzes apmaiņas vizīti un 5. partneru sanāksmi Lēvenē (Leuven) Beļģijā. Vizītes mērķis bija iepazīt sociālo ekonomiku Flāmu Brabantes reģionā. Rīgas plānošanas reģionu pārstāvēja SECON projekta darbinieki un 2 ieinteresēto pušu pārstāvji: Inga Muižniece, sociālā uzņēmuma “Sonido” dibinātāja un Līva Švarce, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja.

Plenārsēdēs noklausījāmies vairākas prezentācijas par šī Beļgijas reģiona sociālās ekonomikas kopainu, par sociālās uzņēmējdarbības finansēšanas mehānismiem, par komercdarbības atbalsta (state aid) un de minimis regulējumu, sociālās ekonomikas organizāciju tipiem, kā arī nodokļu sistēmu, kas attiecināma uz sociālās ekonomikas organizācijām.

Viesojāmies pie vairākiem sociālajiem uzņēmējiem: “Kringwinkel”, kas izveidojis tīklu ar lietoto mantu savākšanas, šķirošanas un tirdzniecības punktiem; “Group Intro”, kas veido iekļaujošas darba vietas cilvēkiem no maz aizsargātām grupām, nodrošinot psiholoģisku atbalstu un vienlaicīgi sniedzot profesionālus pakalpojumus pašvaldībai; NVO “Entiris”, kas nodrošina subsidētas darba vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri ražo medicīnas preces pēc citu uzņēmumu pasūtījuma; kā arī ekoloģiskajā dārzā, kas kalpo kā darba integrācijas un vienlaicīgi rehabilitācijas vieta tuvumā esošas psihiatriskās klīnikas pacientiem.

Pēc pieredzes apmaiņas vizītes Flandrijas reģionā, ir nostiprinājusies pārliecība, ka sociālās ekonomikas attīstība Latvijā nav iespējama bez skaidras un ilgtermiņā vērstas valsts un pašvaldību iesaistes. Viens no galvenajiem ieguvumiem no šī brauciena bija redzējums, kā Beļģijā tiek nodrošināts valsts atbalsts cilvēku darba integrācijai. Īpaši spēcīgu iespaidu atstāja Entiris uzņēmums, kur cilvēkiem ar grūtībām darba tirgū tiek nodrošināts atbalsts pat līdz pieciem gadiem, atkarībā no viņu spējām pielāgoties un attīstīties. Tas ir strukturēts un cilvēkcentrēts risinājums, kas ļauj ne tikai nodrošināt darba vietas, bet arī ieguldīt ilgtermiņā sabiedrības labklājībā.

Vēl viens būtisks novērojums ir Flandrijas pašvaldību aktīvā iesaiste sociālajā ekonomikā. Tur pašvaldības ne tikai subsidē darba vietas, bet arī pašas mērķtiecīgi izmanto sociālo uzņēmumu pakalpojumus, vēršoties pie tiem ar konkrētām vajadzībām. Tas nodrošina kvalitatīvu finanšu apriti, pašvaldība ne tikai palīdz radīt darba vietas cilvēkiem no riska grupām, bet arī kļūst par šo uzņēmumu sadarbības partneri, veidojot ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību.

Flandrijas reģions aktīvi izmanto ES līmenī pieejamos valsts atbalsta rīkus, piemēram, SGEI regulējumu. Šis mehānisms ļauj sniegt valsts atbalstu sabiedrības interesēs sniegtiem pakalpojumiem bez nepieciešamības veikt komerciālu iepirkumu. Latvijā šīs iespējas šobrīd nav pietiekami izmantotas, lai gan tās varētu kalpot par efektīvu rīku ilgtermiņa sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Sociālajai ekonomikai jābūt neatņemamai daļai no valsts attīstības stratēģijas. Lai Latvijā šis sektors attīstītos ar līdzvērtīgu efektivitāti kā Flandrijā, nepieciešama stratēģiska domāšana, skaidri mērķi un visu iesaistīto pušu sadarbība.

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 2025. gada  martā un aprīlī piedāvā četras bezmaksas konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas norisināsies 12. martā, 26. martā, 16. aprīlī un 30. aprīlī no plkst. 9.00 līdz 12.00 tiešsaistē – videokonferenču platformā Microsoft Teams. Konsultācijas sniedz Profesionālās tālākizglītības centra “FIBRA” pasniedzēji NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta „Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.

Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.

Pieteikties konsultācijām darba devēji var tuvākajā NVA filiālē vai elektroniski – NVA tīmekļvietnes sadaļā “Konsultācijas”. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā Kontakti. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite.

Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Atgādinām, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta „Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā arī ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Pieteikties darba vietas pielāgošanas pakalpojumam ir ļoti vienkārši: jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā Darba vietas pielāgošana, aizpildīts pieteikums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo E-adresi.

Par NVA atbalstu darba devējiem personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk lasiet NVA tīmekļvietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/personu-ar-invaliditati-nodarbinatiba.

17. martā tiks uzsākta projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā “Augšup”, ko īsteno SEB banka kopā Ķekavas, Mārupes, Ropažu un Jelgavas novadiem, kā arī Rīgas pilsētu. Pretendēt uz finansiālo atbalstu var gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 48 tūkstošiem eiro.

“Augšup” ir kļuvusi par ikgadēju uzņēmējdarbības veicināšanas programmu, kurā kopā ar SEB banku piedalās vairākas pašvaldības. Šogad pirmo reizi programmai pievienojusies arī Rīga. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro, un uz to var pretendēt gan uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no minētajiem novadiem, gan arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: “Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir vērsta uz tādu ideju atbalstu, kur uzņēmēji novērš kādu sociālu trūkumu vai nodrošina jūtamu uzlabojumu cilvēku ikdienas dzīvē. Šāda uzņēmējdarbība ir sabiedriski nozīmīga, tāpēc ar grantu programmu vēlamies to popularizēt un panākt aizvien jaunu uzņēmēju iesaisti sociālajā biznesā. Mūsu pieredze rāda, ka pareizi organizēts un jēgpilns sociālais bizness var būt pelnošs, lai gan peļņa šajā gadījumā nav galvenais mērķis. Aicinām pieteikties granta saņemšanai gan esošos, gan topošos uzņēmējus, lai ar savu ieceri palīdzētu veicināt pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.”

Iesniegt projektus varēs līdz 17. aprīlim. Pēc tam tos vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji. Rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks jūnijā.

Grantu programma “Augšup” norisināsies jau ceturto reizi. Pērn programmas ietvaros atbalstu savas sociālās uzņēmējdarbības idejas īstenošanai saņēma deviņi uzņēmēji.

Šī gada 20.februārī kopā sanāca Interreg Europe SECON projekta ieinteresēto pušu grupa, lai apspriestu paveikto uz šo brīdi, iespaidus no starptautiskajiem pieredzes apmaiņas pasākumiem un turpmākos plānus sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā.  Šoreiz Sadarbības grupā bija pārstāvētas Jūrmalas, Ropažu novada un Mārupes pašvaldības, Labklājības ministrija, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kā arī 3 sociālie uzņēmumi. Sadarbības grupas dalībniekus laipni uzņēma LIAA Jūrmalas pārstāvniecība. Tās vadītājs Rihards Zariņš ieskicēja galvenos darbības virzienus un izaicinājumus, ar ko saskaras uzņēmējdarbības atbalsta sistēma.

Tikšanās dalībnieki apsprieda SECON veiktā pētījuma “Sociālās ekonomikas vajadzības, attieksme, perspektīvas” galvenās  atziņas. Runājot par sociālās ekonomikas vajadzībām, sociālo uzņēmumu pārstāvji minēja nepieciešamību

  • novērst birokrātiskos šķēršļus, kas saistīti ar valsts atbalstas instrumentu izmantošanu,
  • mazināt darba spēka nodokļu slogu,
  • skaidrāk iezīmēt visu līmeņu institūciju lomas atbalsta sniegšanā (sociālās ekonomikas ekosistēma),
  • vairot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku,
  • veiksmīgāk nodrošināt aktuālās informācijas apriti.

Labklājības ministrija īsi informēja par Latvijas Sociālās ekonomikas plāna projektu 2025.-2029.gadam un pastāstīja par plāna veidošanas procesu.

Sanāksmes dalībnieki atskatījās uz starpreģionu pieredzes apmaiņas pasākumiem Hargitas provincē Rumānijā (daudzveidīga un vēsturiski veidojusies sociālā ekonomika) un Estremaduras reģionā Spānijā (attīstīti koperatīvi) un runāja par ieinteresēto pušu iesaisti nākošajos pieredzes apmaiņas braucienos.

2022 RPR
Skip to content