Projekta “SMEPRO” pirmais pieredzes apmaiņas pasākums

Norisinājies pirmais pieredzes apmaiņas brauciens projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, kā ietvaros visu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji devušies iepazīties ar Zemgales uzņēmējiem un atbalsta institūcijām.

Projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt sociālās uzņēmējdarbības sfēru Latvijā, un šādi pieredzes apmaiņas braucieni plānoti uz visiem Latvijas reģioniem (sīkāka informācija par projektu pieejama šeit). Trīs dienu garumā pārstāvji un uzņēmējdarbības speciālisti no Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioniem devās Zemgales kolēģu organizētā braucienā, viesojoties pie lielākajiem Zemgales uzņēmējiem un svarīgākajiem uzņēmējdarbības atbalsta punktiem, kas atspoguļo projekta galvenās idejas.

Pirmā pasākuma diena sākās ar ievadu Dobeles Jauniešu uzņēmējdarbības aktivitāšu koprades telpās, kas tika atklātas pavisam nesen maijā. Zemgales plānošanas reģions iepazīstināja partnerus ar pasākuma plānu un kopēju projekta pārskatu, pēc kā dalībnieki devās uz Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centru (PIUAC). Šeit centra vadītāja Monta Mantrova iepazīstināja ar iestādes galvenajiem mērķiem, kā arī izskaidroja sniegto atbalstu. Dobeles PIUAC telpās atrodamā koprades tehnoloģiju telpa “Open Lab” sniedza ieskatu par dažādām digitālajām inovācijām, kas kalpo kā unikāls atbalsts vietējiem uzņēmējiem.

Dienas noslēgumā pēdējais pieturas punkts bija agrofirma “Tērvete” kur valdes priekšsēdētājs Dainis Domnieks informēja dalībniekus par enerģētikas un zaļā kursa aktualitātēm uzņēmumā, kā arī iepazīstināja ar uzņēmuma ceļu no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Par uzņēmuma aktualitāti šobrīd ir kļuvis iekšējā pašpatēriņa tīkls, kā rezultātā visa izmantotā enerģija tiktu iegūta no atjaunojamiem resursiem – uzņēmums spētu patērēt pašu saražoto enerģiju no jaunuzstādītā saules paneļu lauka un no ražošanas procesos iegūtā biometāna, tādējādi veidojot efektīvu iekšējo enerģijas ekosistēmu. Papildus priekšsēdētājs uzsvēra, cik nepieciešama ir svarīga apkārtējā infrastruktūra, kas būtu jāuztur pašvaldībai, nodrošinot apkārtējos iedzīvotājus ar nepieciešamajām darba vietām un izglītību bērniem, lai uzņēmums spētu atrasties mijiedarbībā ar tā apkārtējo vidi.

Pieredzes apmaiņas brauciena otrajā dienā dalībnieki apmeklēja Latvijas Valsts mežu dabas parku Tērvetē. Parka projektu vadītājs Normunds Namnieks izskaidroja dažādas parka funkcijas, kā arī problēmas, ar ko nācies sastapties, un arī veiksmes stāstus. Šobrīd top plāns paplašināt parku, veidojot jaunu tā daļu – Kurbada zemi –, kas atšķirībā no jau esošās bērniem iemīļotās Sprīdīša zemes tematiski būtu piemērotāka nākošajai vecuma grupai – pusaudžiem. Projektu vadītājs arī norādīja, cik veiksmīga šobrīd ir parka sadarbība ar citiem atbilstošiem uzņēmumiem kā izklaides trošu parku “Tarzāns” vai eksotisko tauriņu māju, un uzsvēra, ka parks vienmēr ir gatavs kopējai sadarbībai ar līdzīgiem uzņēmējiem.

Pēc Tērvetes dabas parka apmeklējuma reģionu pārstāvji devās uz Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolu Jelgavas novadā, kur dalībniekus sagaidīja direktores vietniece izglītības jomā Valija Barkovska. Šeit bija iespēja iepazīties ar izglītības programmām un absolventu prakses iespējām, papildus aplūkojot arī restauratoru namā pieejamos resursus un skolēnu diplomdarbus vēsturiskajā Zaļenieku muižas ēkā. Tālāk dalībnieki viesojās kultūras telpā “Mežotnes baznīca” un devās apskatīt Mežotnes pilskalna teritoriju, iepazīstoties ar esošo tūrisma piedāvājumu un izpētot ierīkoto apkārtni ar digitālā gida palīdzību aplikācijā SAN. Kultūrtelpa piedāvāja dažādus publiskus pasākumus, kā arī sniedza ieskatu baznīcas ēkas vēsturē un iepazīstināja ar pilskalna teritoriju un tā vēsturi interaktīvā digitālā formātā.

SIA “Uzvara lauks” apmeklējums dienas noslēgumā sniedza vērtīgu informāciju par graudu un sēklu audzēšanu, kā arī uzņēmuma grūtībām un risinājumiem, ar ko nācies sastapties. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Mustermanis sniedza ieskatu lauksaimniecības darba ikdienā, demonstrēja dažādu lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu, kā arī izskaidroja uzņēmumam atbilstošo pienākumu un pakalpojumu darbību, paradot dalībniekiem uzņēmuma personīgās degvielas uzpildes stacijās uzturēšanu un kaltes darbības nodrošināšanas metodes. Papildus lauksaimniecībai uzņēmums piedāvā arī atpūtas kompleksa “Miķelis” pakalpojumus, kur pieejama jauna un mūsdienīga viesnīca, kā arī aizraujošs muzejs lauksaimniecības tehnikas un vēsturisko transportlīdzekļu entuziastiem.

Reģionu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienu vērtē atzinīgi. “Bija iespaidīgi. Man patika, ka pieredzē dalījās gan privātie uzņēmēji, gan pašvaldības un arī valsts iestādes. Tāpat apmeklēt lielos uzņēmumus viennozīmīgi ir ieguvums, jo nav jau tik viegli pie viņiem tikt. Vērtīgi uzklausīt tos lielos – sadzirdēt viņu raizes un priecāties par panākumiem,” atzīst Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma. Līdzīgās domās ir Latgales plānošanas reģiona mārketinga projektu vadītājs Jānis Lubiņš: “Esmu ļoti priecīgs. Patika, kā viss bija strukturēts. Vietas, kur devāmies, bija ļoti svarīgas, apskatītie jautājumi būtiski.”

Projekta vadītāja Ieva Zeiferte norāda, ka jau pats pasākuma organizēšanas process lika paskatīties uz Zemgales reģionu ar partneru acīm: “Mēģinājām saskatīt un parādīt raksturojošāko, iedvesmot un iedvesmoties no lielajiem uzņēmumiem, kā arī iegūt papildu impulsu, ka mēs varam un ka Latvija var. Uzņēmējdarbība pārtikas pārstrādē un lauksamniecībā var būt liela, konkurētspējīga, moderna, digitāla, zaļa un arī sociāla, ko arī vēlējāmies parādīt reģionu speciālistiem.”

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. Gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.