No 11.-13. oktobrim Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar Uzņēmējdarbības speciālistiem no Mārupes, Ādažu un Ropažu novadiem piedalījās ceturtajā projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) pieredzes apmaiņas braucienā uz Vidzemi. Trīs dienu laikā iepazināmies ar uzņēmējdarbības atbalsta vidi Vidzemē, kā arī apmeklējām dažādu nozaru uzņēmējus.

Pirmā pieredzes apmaiņas diena sākās Alūksnē, kur apmeklējām Alūksnes biznesa staciju. Iedvesmojošs un pārliecinošs bija Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas pārstāves stāstījums par šī projekta attīstību, radot Biznesa staciju – vietu vairākiem uzņēmējiem, kas apliecināja pašvaldības un uzņemēju izkdienā veidotu sadarbību. Šeit top vietējais alus Alūksnes alus darītavā, arī Alūksnes ezera zušu produkcija “Pirāta kūpinājumos”, ražo keramikas un miksētu materiālu interjera dizaina priekšmetus, sniedz grafiskā dizaina un vizuālās reklāmas ražošanas, drukas un montāžas pakalpojumus uzņēmumā “IMPRESS Print”. Vispārliecinošākais bija pašu uzņēmēju stāsts par sava biznesa ceļu un šīs vietas izvēli, kur visvairāk sajūsmināja viņu spēja atrast risinājumu pat bezcerīgās situācijās: “Vispirms saku “Jā”, tad domāšu, ko darīt”.

Tiem, kas pirmo reizi redzēja, kā pie stacijas “Alūksne” pieripo leģendārais šaursliežu bānītis “Gulbene-Alūksne” – vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Baltijā – sajūsmu netraucēja pat lietus. Iepazīšanās ar Alūksnes bānīša staciju, kur multimediālā ekspozīcijā, kas ierīkota vēsturiskajā un atjaunotajā Alūksnes dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī, bija iespējams doties virtuālā un mūsdienīgā ceļojumā. Tālāk ceļš veda uz Madonu, kur bija iespēja iepazīties ar ģimenes uzņēmuma stāstu par sava biznesa, mājas vīna ražošanu, tapšanu un attīstību, kas balstās noturīgās ģemenes tradīcijās. Pārliecinājāmies, ka šāda mazā biznesa vieksme ir ne tikai labā produktā, bet stāsta un atbilstošas vides izveidē, radot vakara sarunu vietu “Domu pietura”.

Madonas uzņēmējdarbības šūpulis, neapšaubāmi, ir LIAA Madonas biznesa inkubators, kura paspārnē ir radušies jau tagad zināmi vietējie uzņēmumi kā SIA “Timber ART”, ko apmeklējām dienas otrā pusē. Madonas pilsētas pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai gana dāsns: gan infrastruktūras izveide uzņēmējiem, gan mazie grantu projekti, gan projekti jauniešiem, kas veicina darba prasmes un karjeras izvēli.

SIA “Timber ART” sagaidīja ar koka smaržu un simpātiskiem modeļa māju demomodeļiem. Uzņēmumā lepojas ar lielo eksportu, tomēr atzīst, ka šobrīd nozarē ir liela konkurence, un kļūst grūtāk noturēt savu pozīciju. Tomēr tagad arī Latvijas tirgū šīs bēves ir pieprasītas, jo gaumīgas, kvalitatīvas un ar demokrātisku cenu.

SIA Letari pārsteidza ar saviem mazajiem izmēriem – gan cilvēkresursu, gan telpu ziņā. Un tomēr šeit ražo gardus un uzturvērtībām bagātus tradicionālo čipsu aizstājējus – “O’byte snacks”. Uzņēmums ir radījis sešus čipsu veidus – no lēcām, brūnajiem rīsiem un kartupeļiem. Ražošanas laikā čipsi tiek piepūsti, nevis cepti eļļā, kas ir daudz uzrunājošāks čipsu lietotājiem – mazāk taukvielu un sāls!

Tālāk devāmies uz ļoti lielu un nopietnu uzņēmumu SIA “Baltic Block”, kas ražo kompozītblokus un palešu kājiņas. Produkta tapšanā  salīdzinoši lēts izejmateriāls kļūst par augstas kvalitātes preci. Uzņēmums lepojas ar savu bezatlikuma ražošanu, jo nekas no koka netiek izšķērdēts – viss tiek pārvērsts enerģijā, kas dod siltumu ne tikai rūpnīcai, bet arī apkārtējām mājām.

Ļoti iedvesmojoša bija iepazīšanās ar konceptviesnīcu un radošo kvartālu “Zeit”, kas radies, jaunu dzīvību dodot vecās Līgatnes papīrfabrikas mājām. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis klātesošajiem pastāstīja par tā izveides ieceri un interesanto realizācijas procesu. Ir radīta ne tikai interesanta vieta, kur notiek dažādi kultūras un atpūtas pasākumi, bet daudz domāts par vides pieejamības jautājumiem, iespēju atbraukt ar četrkājainiem draugiem, kur galvenais ir funkcionalitāte un dizains.

Cēsīs iepazināmies ar koprades māju “Skola6”, kas ir gan atvērta tikšanās vieta, gan radošo un digitālo industriju centrs – vieta mākslinieku darbnīcām un kopā strādāšanai. Turklāt šeit strādā pēc iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” vērtībām – ilgtspēja, iekļaušana un skaistums. Centra vadītāja pastāstīja arī par otru ieceri, īpašu projektu – Cēsu neredzīgo kvartālu, kam jātop par iekļaujošu, darbīgu un skaistu vietu visiem iedzīvotājiem.

Pasaules latviešu mākslas centrā ne tikai iepazināmies ar centra direktora stāstījumu par šī centra izveidi un nozīmi, bet arī izspēlējām “SMEPRO” projektā izstrādāto interaktīvo spēli, kur varējām pārbaudīt gan savas debatēšanas, gan argumentācijas prasmes, iejūtoties gan biznesa atbalsta speciālistu, gan pakalpojuma saņēmēju ādā.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Septembra beigās projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO-REG (Nr. LVIII-056) ietvaros tika rīkots jau trešais pieredzes apmaiņas brauciens Latvijas plānošanas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālistiem, kas šoreiz norisinājās Latgalē.

Trešdiena, 20. septembris.  Sākums Rekovas dzirnavās, grūbu, pupu un zirņu pusdienas pie Z/s “Kotiņi” saimnieces, turpinājums uzņēmuma teritorijā, kur saimnieces vīrs fokusējas uz graudu audzēšanas un apstrādes tehnoloģijām. Kā nākošā pieturvieta Malnavas koledža, kas ir daļa no LBTU. Koledžas direktore pastāstīja par piedāvātajām mācību programmām un statistiku, kad uzzinājām, ka automehānika ir pieprasītākais mācību virziens, bet lauksaimniecība un lopkopība mazāk. Apskatījām telpas un izglītības aprīkojumu, siltumnīcu, mehāniķu darbnīcu, lauksaimniecības tehniku. Pēc tam viesojāmies saimniecībā “Mežvidi”, kur vadītājs paskaidroja, kā tomātu audzēšanas uzņēmums nodarbojas ar inovācijām un risina dažādas augkopības problēmas ar diezgan unikālām metodēm. Pieredzes apmaiņa ar ārzemju kolēģiem – Somija, Beļģija, Nīderlande utt. Vakarā ierašanās naktsmītnē “Zaļā sala” netālu no Rēzeknes, kur saimnieki izceļas ar siltu sagaidīšanu un brīnišķīgu maltīti gan vakariņās, gan brokastīs.

Ceturtdiena, 21. septembris. Sākām dienu “Griķu rezidencē” (zīmols “Griksi”) kur ražota griķu produkcija ģimenes biznesā – batoniņi, muslis un kotlešu maisījums, milti, makaroni un zaļie griķi. Turpinājums Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas inženierzinātņu fakultātē, ar iespēju apskatīt programmēšanas telpas, studentu darbus, kā arī metālapstrādes un inženierijas darbnīcas. Skolu plānots apvienot ar RTU 2025. gada pavasarī, kas radīs jaunus izaicinājumus un arī sniegs jaunas iespējas.

Nākošā pietura braucienā bija kafijas grauzdētava “Kuup”, kur ar mīlestību grauzdēta, moderna kafija tiek pasniegta ar Latgales māju sajūtu. Savukārt pēc kafijas devāmies uz Aglonas maizes muzeju, kur saimniece Vija ar īstu iedvesmu un mīlestību dalījās ar Latgales maizes stāstiem, cienāja ar īstām pusdienām Latgales stilā, un iepriecināja ar sirds siltumu un aizrautību pret savu amatu. Dienas noslēgumā SIA “Varpa” kā spēcīgs kokapstrādes uzņēmums tikai 2km no Baltkrievijas robežas dalījās ar savu unikālo stāstu un demonstrēja ražošanas procesu. Nakšņošana kompleksā “Vīrogna”, brīnišķīgā meža ielokā ar burvīgu skatu uz ezeru.

Piektdiena, 22. septembris. Pēdējā diena sākās uzņēmumā “Regula Baltija”, kur reģionu pārstāvjus pārsteidza uzņēmuma unikālā niša, apmēri un starptautiskā ietekme. Uzņēmuma vadītājs iepazīstināja ar viņu ražoto augstākās klases produkciju un prestižo ražotne ar nesalīdzināmi augsta līmeņa iekārtojumu. Tālāk – “Inženieru arsenāls” Daugavpils cietoksnī. Pavisam nesen, pirms 4 mēnešiem atvērts muzejs ar dažādu nozaru muzeja eksponātiem par Daugavpils vēsturi, tajā skaitā 19. gs. inženieru materiāliem un darbarīkiem, pagājušā gadsimta beigu VEF ražotiem radio, TV, plašu atskaņotājiem u.c. iekārtām, kā arī muzeja krājumā atrodamiem padomju laika un rietumvalstu retro auto. Kā pēdējā pietura bija ieplānots Daugavpils inovāciju centrs – fantastiska, aizraujoša vieta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šeit ar ļoti interaktīvām aktivitātēm un uzdevumiem apmeklētājiem iespējams apgūt gan bioloģijas, gan fizikas, ķīmijas un inženierijas pamatprincipus STEM jomā.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Rīgas plānošanas reģionu izstādē Rīgā Food pārstāvēja 16 mazie pārtikas ražotāji no 7 pašvaldībām, demonstrējot unikālu un kvalitatīvu produktu, kura tapšanai pamatā ir talants, darbs un inovatīva pieeja, veidojot reģiona identitāti. Tas ir apliecinājums tam, ka arī Rīgas reģionā ir tīra dabiskā vide, kur var tikt radīti kvalitatīvi produkti no vietējām izejvielām. Šī ir iespēja demonstrēt vietējo produktu, kas ir interesants gan vietējiem restorāniem, gan tūristiem, veidojot reģionu par pievilcīgu gastronomiskā tūrisma galamērķi. Par to pārliecinājās gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks.

“Izstāde Riga Food ir vieta, kur vienuviet mēs varam pārliecināties par Latvijas garšu daudzveidību. Pārtikas eksports ir mūsu valsts lepnums un arī ekonomikas virzītājs. Pārtikas jomā mēs esam pašpietiekami, spējot nodrošināt produkcijas daudzveidību katrai gaumei. Šī izstāde ir vizītkarte katra reģiona garšām. Man ir patiess gandarījums, kā Rīgā attīstās mazie ražotāji un piedāvā jaunas nišas garšas un unikālus produktus no tepat Latvijā ražotām izejvielām. Tieši ražotāju unikālais piedāvājums ļauj mūsu restorānu šefpavāriem un ielu kafejnīcām radīt īpašu ēdienu piedāvājumu ar neparastām garšām un produktu salikumu.” Edvards Ratnieks uzsvēra šo unikālās Latvijas garšas attīstīšanas svarīgumu, it īpaši tādēļ, ka ārvalstu tūristi augstu novērtē tieši latviskās kafejnīcas un ēdināšanas uzņēmumus Rīgā, kas atspoguļo mūsu nacionālās vērtības.

Šajā izstādē Rīgas plānošanas reģions prezentēja reģiona neparastās garšas – bet tieši mazo ražotāju nišā: šai nišai ir raksturīgs ģimenes bizness, vietējo dabas resursu izmantošana un garšu izcilība. Katrs no šiem produktiem ir ar savu stāstu.

Rīgas plānošanas reģiona dalībniekus un stenda apmeklētājus iespējams apskatīt galerijā:

Šogad pārtikas izstādē Riga Food 2023 piedalījās Rīgas plānošanas reģions ar savu stendu, kurā 16 reģiona uzņēmēji prezentēja savu produkciju visiem izstādes apmeklētājiem. Piektdien, 8. septembrī, izstādi apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents ciemojās arī pie mūsu reģiona stenda, apsveicinoties ar uzņēmējiem, noskaidrojot interesantus faktus par produkciju, kā arī piedaloties kopbildes uzņemšanā. Par izstādē pieredzēto prezidents izteicās šādi: “Latvijā dzīvo un darbojas ļoti radoši cilvēki, uzzināju ļoti daudz jauna par mūsu pārtikas ražotājiem un viņu radītajiem produktiem Riga Food izstādē.

Šogad izstādē Riga Food Rīgas plānošanas reģiona stendā piedalīsies 15 vietējie mājražotāji un uzņēmēji no mūsu reģiona, demonstrējot savu unikālo produkciju gan saldumu, gan augļu, gan mērču un ievārījumu, gan jūras velšu formā. Dalībnieku sīkāks apraksts kopā ar fotoattēliem sniegs plašāku ieskatu šī gada izstādes piedāvājumā:

“Sergeja Jēgera meistardarbs”

Kontrtenors Sergejs Jēgers, kurš 2020. gadā kļuva arī par mājražotāju, izstādē Riga Food 2023 Rīgas plānošanas reģiona stendā prezentēs dažādus konservējumus, tādus kā: saldskābais čilli čatnijs, raudenes-tomātu mērce, rasoļņiks, biešu salāti tomātu sulā, kā arī marinēti sīpoli želejā.

“Ķemeru Dūņas” – Kemmern

Kemmern ir organiska Latvijā radīta bioaktīva dabas kosmētika no Ķemeru dūņām un sērūdeņraža minerālūdens, kas iegūts Ķemeru Nacionālajā parkā. Augstais organisko un bioloģiski aktīvo vielu īpatsvars ļauj dūņu vērtīgajām sastāvdaļām iekļūt ādas dziļākajos slāņos. Dūņas veicina ādas atjaunošanos, ilgstoši uzlabo limfas cirkulāciju un asinsriti, stiprina asinsvadus, uzlabo skābekļa apmaiņu, baro ādu ar vitamīniem un aktivizē audu vielmaiņu. Firmas sortimentā ietilpst viss no sejas, roku, pēdu krēmiem, ķermeņa losjoniem un lūpu balzāmiem, līdz pat sauļošanās krēmam.

“Dastea”

Dastea ir mājražotāja Didža Helmuta Ozoliņa produktu zīmols, kas šobrīd piedāvā augu tējas, augu sīrupus, augu pulverus un vannas maisiņus. Dastea zīmola pamati ir ar senu vēsturi, jo tas pastāv, pateicoties mammas zināšanām par augiem un to ietekmi uz cilvēku, kuras viņa ir ieguvusi no savas mammas un vecmammas, kā arī gadiem pētījusi, analizējusi un pati eksperimentējusi ar dažādiem augiem un to iedarbību.

Dastea filozofija ir koncentrēta uz katra produkta kvalitāti pāri kvantitātei, tāpēc produkti no paša apstrādes procesa sākuma tiek ievākti Latvijas skaistajās pļavās un plašajos mežos ar lielu uzmanību un rūpību.

“Lības”

Ģimenes uzņēmums Lības dārzi piedāvā gardus un veselīgus produktus, kuri ražoti no saimniecībā audzētām smiltsērkšķu ogām, kas pilnībā tiek pašu saimnieku pārstrādātas uz vietas, piedāvājot dažādus gardus un veselīgus produktus – sulu, sīrupu, pastilas, tēju, pulveri, ievārījumu, eļļu un vairāku veidu pikantās mērces pie pamatēdieniem.

“Pūces Vīni”

Vīna darītavas simbols Pūce godā dzimtas vārdu, kura paaudzēs glabājusi un attīstījusi mājas vīna gatavošanu. Darītava darbojas paļāvībā uz priekšgājēju viedumu – mantotajām receptēm un ģimenes arhīvā saglabātajiem pierakstiem.

“Ķiploku Pasaule”

Uzņēmums piedāvā veselīgu, kvalitatīvu un pašu zemē audzētu ķiploku un dārzeņu produkciju, kas tiek pārstrādāta līdz šim neiedomātos veidos un garšu kombinācijās, kas apmierinās dažādu veidu gardēžus. Katra recepte ir rūpīgi izstrādāta, pašu radīta un pilnveidota līdz pēdējai niansei. Produktu klāstā ietilpst dažādu veidu ķiploku mērces, marinējumi, piedevas, uzkodas, pesto, un pat saldie produkti.

Alus darītava “MIGLA”

MIGLAS alus ir sens saimnieka Aigara sapnis, kurš realizējies, spēkus apvienojot kopā ar jaunāko meitu Elīnu. Alus garšu meklēšanā, receptūru izstrādē, kā arī novērtēšanā piedalās visa ģimene. Apvienojot visas ģimenes stiprās puses – darītāju, runātāju un garšu pazinēju un dizaina ekspertu, tapis MIGLAS alus, kas šobrīd piedzīvo savus pirmos soļus alus pasaulē un cer iepriecināt ne vienu vien alus baudītāju!

“A’Polli”

Apolli šokolāde izstādē Rīgas plānošanas reģiona stendā piedāvās premium klases šokolādi – 8 veidu šokolādes ar riekstu pastu un unikālu dražeju līniju. Šī ir labas kvalitātes šokolāde, kurā ir tikai dabiskas sastāvdaļas, bagātas ar antioksidantiem no kakao. Interesenti varēs nodegustēt attīrītus un grauzdētus kakao graudiņus.

“Konfelāde”

Konfelāde ir marmelādes konfektes, ko gatavo no tīras augļu un ogu sulas. Katra konfekte ir ar izteiktu ogu un augļu garšu un krāsu, tomēr tām netiek pievienoti ne garšas pastiprinātāji, ne jebkādas krāsvielas. Uzņēmums piedāvā rabarberu, dzērveņu, ābolu/bumbieru/cidoniju, pīlādžu, aroniju Konfelādi. Īpašos godos gatavo Konfelādi šokolādē, brūkleņu, irbenāju, plūškoka un citu sulu konfektes.

“Macaronette”

Franču makarūni, kas paliks atmiņā. Piedāvājumā neskaitāmas klasiskas un eksotiskas garšas, kā arī brīnišķīgs vizuālais noformējums. Makarūni tiek gatavoti pēc pasūtijuma, un ir lieliska dāvana jubilejās vai izcils saldais ēdiens svētkos un īpašās dienās.

“MOTTRA”

Mottra kaviārs ir patiess gardēžu baudījums – tīrs, nevainojams un maigs. Ir ļoti labs iemesls, kāpēc Mottra Caviar tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar visiem citiem zīmoliem. MOTTRA kontrolē katru ražošanas posmu no brīža, kad store un sterlete nonāk tīrā, filtrētā Mottra tvertnes ūdenī, līdz kaviārs tiek nosūtīts pircējiem.

“Baltic Honey”

Medus ražotāji no Ķekavas un Mārupes dravām. Bioloģiskā saimniecība, kas ražo augstas kvalitātes medu ar dažādām garšu variācijām, kā arī no šī gada piedāvā sublimētas ogas/augļus atsevišķi – tos pašus, kurus izmanto medus maisījumu izveidei, tajā skaitā avenes, ābolus, apelsīnus u.c.

“Greenvalley”

Greenvalley atrodas Latvijā, kas ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Uzņēmumam ir lieli kūdras resursi, kurus var izmantot ne tikai kā izejvielu, bet arī piedāvāt kā gatavu substrātu maisījumus, kā arī var sagatavot individuālu substrātu, kas atbilst klienta vajadzībām.. Greenvalley piedāvā dažādus Baltijas kūdras veidus, ko var izmantot dārzkopībā, substrātu ražošanā, kompostēšanā, vai augsnes uzlabošanā.  Plant Nutrition – 100% organisks mēslojums jebkuram istabas augam. Šis produkts ir ražots Latvijā ar komposta slieku “Staratel” palīdzību. Viņas pārstrādā cilvēku radītos organiskos atkritumus, pārstrādes rezultātā tiek radīts vermi komposts, kas pēc tam tiek savākts, izžāvēts un attīrīts.

“NutriBoom”

Uzņēmuma ražotie liofilizētie produkti nodrošina veselīgā dzīvesveida sekotājiem saldumu un uzkodu alternatīvu, kas palīdz samazināt cukura un tauku patēriņu, kā arī palielina uzturvielu uzņemšanu. Liofilizācijas process saglabā produkta struktūru, garšu, aromātu un līdz 95-98% vitamīnu un minerālvielu, tāpēc liofilizētie augļi un dārzeņi ir veselīgi.

“Dabas Laboratorija”

Dabas Laboratorijas sulas ir lēni presētas, auksti spiestas (cold pressed). Šādi iegūtas sulas var saukt par dzīvām, jo tās ir nepasterizētas un nav pakļautas papildus apstrādei, tādejādi maksimāli saglabājot vitamīnus, minerālvielas un vērtīgos enzīmus. Sulas ir bez mākslīgām piedevām, garšas pastiprinātājiem, tās netiek atšķaidītas ar ūdeni. Dzerot sulas ikdienā var uzlabot pašsajūtu, vielmaiņu, ādas izskatu. Kopumā uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis, jo tiek saņemti dabīgi vitamīni, kas stiprina imūnsistēmu un aizsargā organismu.

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji no 9.-11. augustam piedalījās projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) otrajā pieredzes apmaiņas braucienā , kur visu Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti trīs dienu laikā iepazinās ar uzņēmējdarbības atbalsta vidi Kurzemē, kā arī apmeklēja dažādu nozaru uzņēmējus.

Kā vienmēr pasākums sākās ar iepazīšanos ar reģiona Uzņēmējdarbības centru, kur Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma iepazīstināja ar Uzņēmējdarbības centra aktivitātēm, veiksmes stāstiem un lepojās ar sadarbības tīkla atbalstu. Saldus novada pašvaldības  starptautisko sadarbības projektu vadītāja Lana Radčenko iepazīstināja ar īstenotajām idejām sabiedrības iesaistes jomā (koprades telpa “Saldus KOPtelpa”), kā arī sadarbību ar Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienību jeb Saldus uzņēmējdarbības atbalsta filiāli, LAD un LLKC vienībām, kā arī novada pagastu iesaisti kopēju ideju realizēšanā.

Kuldīga pārsteidza ar uzņēmību un radošumu: bērza saplākšņa rūpnīcā SIA “Stiga RM” valdes loceklis Jānis Osis, SIA “Stiga RM” iepazīstināja ar uzņēmuma darbības stratēģiju, kas ļauj noturēties kopējā tirgū, uzsverot darbinieku motivācijas nozīmi un labklājību. Viena no uzņemuma vērtībām ir sociālā uzņēmēja tituls – uzņēmums ziedojis gan Ukrainas atbalstam, gan Jaunpils pilij pēc nule notikušās augusta vētras, īsteno dažādus sociālos projektus bērnu atbalstam, sadarbojoties ar pašvaldību.

Rūpe par kultūrvēsturiskā mantojuma un vecpilsētas saglabāšanu ir viena no Kuldīgas prioritātēm, kur redzami veiksmīgi piemēri vēsturiskās arhitektūras gaumīgā apvienojumā ar laikmetīgo arhitektonisko risinājumu. Mums bija iespēja redzēt vienu no šiem piemēriem – Inovatīvā izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības koprades māja “Kuldīgas Adatu fabrika”, kurā atrodas prototipēšanas darbnīcas, LIAA Kuldīgas Biznesa inkubators, Kuldīgas digitālo inovāciju centrs, mākslas rezidences, kā arī šeit “mājvietu” raduši Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās maģistra studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studenti no visas pasaules. Vieta ir tapusi renovējot veco Kuldīgas slimnīcu, saglabājot autentisko vidi, bet piedodot tai mūsdienīgu izskatu un pielietojumu.

Kā veiksmīgi tiek risināts tūrisma piedāvājums, saglabājot unikālu dabas vidi, redzējām Jūrkalnē. Tālāk ceļš veda uz Ventspili, kur zinātnes centra VIZIUM pārstāve iepazīstināja ar realizēto ideju par inovatīvu un interesantu risinājumu atrašanu un piedāvājumu, izstrādājot daudzveidīgas izglītības programmas, ar uzsvaru uz zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku jeb STEM pētījumu jomu, kur skolas vai individuāli katrs var apgūt STEM jomas priekšmetus daudz saistošākā un saprotamākā veidā. Atklāts joprojām paliek jautājums par centra ilgspējīgu uzturēšanu, lai skolām būtu regulāri iespējams izmantot centra piedāvātās iespējas. Tāpēc ļoti aktīvi ir jāveido stabila sadarbība ar pašvaldībām, skolām un IZM. Tāpat zinātnes centrs sadarbojas ar studentiem un mācībspēkiem, piemēram, kopā ar Ventspils augstskolu izveidots dabaszinātņu pētnieku centrs.

Par veiksmīgu uzņēmēju un Venspils brīvostas sadarbības modeli uzzinājām Ventspils augsto tehnoloģiju parkā, kur attīstās ne tikai industriālā parka teritorija, bet arī nodibinājums ir kā atbalsta vienība uzņēmumiem un publiskajam sektoram Ziemeļkurzemē. Dibināts 2005. gadā, VATP sniedz ieguldījumu Ventspils pilsētas un Kurzemes reģiona ekonomikā, veicinot progresīvo nozaru attīstību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. VATP galvenais uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo nozaru uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Vieni no parka galvenajiem attīstības virzieniem ir telpu noma un infrastruktūra, Biznesa atbalsta centrs, Digitālo inovāciju centrs, dizains un prototipēšana, kā arī izglītības tehnoloģiju virziens.

Tā kā pieredzes apmaiņas uzsvars tika likts uz Kurzemes piekrastes uzņēmējdarbības potenciāla iepazīšanu, tad neizpalika arī vietējās identitātes un kolorīta demonstrējums, kas lieliski pārvērsts interesantā tūrisma pakalpojumā: kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska ne tikai cienāja ar Kurzemes kulinārā mantojuma piemēru – pašas ceptiem sklandraušiem, bet arī saistoši stāstīja par Kolkas raga mītiem un patiesībām, tā vēsturi un nozīmi kara laikā, par Krišjāņa Valdemāra pienesumu jūrniecībā un tradīciju saglabāšanu mūsdienās.

Viena no galvenajām nodarbēm piekrastēm no seniem laikiem ir bijusi zvejniecība, ar zivju pārstrādi saistās priekšstats par piekrasti arī mūsdienās. Kāda ir īstenība, pārliecinājāmies Rojā. Kaut zvejniecība un zivju pārstrāde savu galveno lomu daudzviet piekrastē ir zaudējusi, ar gandarījumu redzējām, ka zivju konservu ražotājs SIA “Banga Ltd”, pieņemot racionālus lēmumus un balstoties uz prātīgu ražošanu, spējis no praktiski bankrotējuša biznesa kļūt par vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmuma valdes loceklis Ingus Veckāgans dalījās iedvesmas un pieredzes stāstā par biznesa izaugsmi pēdējo 12 gadu laikā. Šobrīd uzņēmums produkciju eksportē uz 36 valstīm, tostarp Ameriku, Austrāliju, Kanādu, Japānu un citām. Uz konkurenci uzņēmējs skatās kā uz pozitīvu dzinējspēku, draudzīgu sāncensību, kas pārtop arī par citu uzņēmēju atbalstu un iedvesmu.

Dace Grīnberga, Rīgas plānošanas reģiona Reģionālās attšitības koordinācijas nodaļas vadītāja: “Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā iepazinām Kurzemi visā tās krāšņumā, pārliecinājāmies, ka izdaudzinātais lepnais un sīkstais kurzemnieka gars ir dzīvs. Uzņēmēju pārliecība par savu vietu, sava darba nozīmīgumu, tagadnes un perspektīvas pozitīvs redzējums bija ļoti iedvesmojošs. Sajūsmas vērta bija kurzemnieku spēja parādīt mūsdienīgi un krāšņi kultūrvēsturisko un dabas skaistumu, šeit redzējām, kā lietas ir jārisina inovatīvi, izmantojot dizaina domāšanu. Paldies Kurzemes kolēģēm par lieliski sagatavotu pasākumu!”   

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Arī šogad norisināsies pārtikas nozares izstāde Tallinn FoodFair no 27. līdz 28. septembrim Unibet Arena (Paldiski mnt 104 B, Tallinn). Šogad izstāde tiks rīkota citās telpās un būs divu dienu garumā, paredzēta nozares profesionāļiem. Uzņēmumiem jau ir iespējams reģistrēties dalībai.

Tāpat kā iepriekšējā izstādē, arī šoreiz ir plānoti veselīgo produktu (Healthy food) un dzērienu (Drinks) sektori/ moduļu halle. Plānojam arī Latvijas uzņēmumu kopstendu Tallinas izstādē. Kopstends plānots ar galda vietu katram dalībniekam (pamataprīkojumu), nelielu kopēju noliktavas telpu un stenda noformējumu.

Viena galda vietas cena plānota 850,- euro +PVN un reģistrācijas maksa ir 195,- euro + PVN (pēc vajadzības var atsevišķi pasūtīt ledusskapjus, saldētavas utt.). Ja papildus nepieciešamas aukstuma vitrīnas vai saldētavas, tad stingri rekomendējam ņemt divas galda vietas blakus, lai neveidotos saspiesta sajūta kopstendā.

Lai droši izlemtu par kopstenda organizēšanu, dalībniekiem vēlams pieteikties līdz 4. augustam. Tad izvērtēsim, vai būs pietiekams kopstenda dalībnieku skaits, lai nebūtu jāmaina šobrīd plānotā cena vienai galda vietai.

Protams, uzņēmumi var pieteikties un piedalīties izstādē arī individuālos stendos. Šajā gadījumā reģistrēties iespējams līdz 1. septembrim.

Izstādes kopstenda dalībniekiem piedāvājam arī izsniegt apstiprināju par dalību izstādē, kuru pēc tam ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem iespējams iesniegt LIAA finansējuma saņemšanai. Vairāk informācijas šeit.

Par dalību izstādē ziņot vai neskaidrību un jautājumu gadījumā sazināties ar Kristīni Korpilahti uz e-pastu [email protected], [email protected] vai tālr. +371 26336193; kā arī ar Daci Grīnbergu uz e-pastu [email protected] vai tālr. +371 29404788.



Vietne business.gov.lv piedāvā saviem interesentiem iespējas ar vietnes starpniecību izplatīt informāciju par savā pārziņā esošo investīciju komercobjektu izsolēm, pārdošanas un nomas piedāvājumiem.

Lai nekustamā īpašuma piedāvājums tiktu publicēts business.gov.lv nekustamo īpašumu katalogā, interesentam:

1) Ir jāizveido business.gov.lv lietotāja konts;

2) Jāaizpilda pieteikuma forma, kur jānorāda nekustamā īpašuma objekta aktuālie dati, piemēram:

  •  plānotais darbības veids: pārdošana, noma vai izsole;
  •  nekustamā īpašuma atrašanās vieta kartē, kā arī kadastra numurs;
  •  nekustamā īpašuma veids – biroja vai ražošanas ēkas, zeme, noliktavas;
  •  informācija par esošo infrastruktūru, tai skaitā elektrības, ūdens pieslēgumi un citi tehnisko komunikāciju veidi;
  •  u.c.

3) Pēc piedāvājuma informācijas aizpildīšanas to izskatīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji un precizējumu gadījumā sazināsies ar piedāvājuma iesniedzēju

4) Piedāvājums tiks publicēts sadaļā: Piedāvajumi -> Nekustamie īpašumi

Detalizēta instrukcija pieejama šeit.

Norisinājies pirmais pieredzes apmaiņas brauciens projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, kā ietvaros visu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji devušies iepazīties ar Zemgales uzņēmējiem un atbalsta institūcijām.

Projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt sociālās uzņēmējdarbības sfēru Latvijā, un šādi pieredzes apmaiņas braucieni plānoti uz visiem Latvijas reģioniem (sīkāka informācija par projektu pieejama šeit). Trīs dienu garumā pārstāvji un uzņēmējdarbības speciālisti no Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioniem devās Zemgales kolēģu organizētā braucienā, viesojoties pie lielākajiem Zemgales uzņēmējiem un svarīgākajiem uzņēmējdarbības atbalsta punktiem, kas atspoguļo projekta galvenās idejas.

Pirmā pasākuma diena sākās ar ievadu Dobeles Jauniešu uzņēmējdarbības aktivitāšu koprades telpās, kas tika atklātas pavisam nesen maijā. Zemgales plānošanas reģions iepazīstināja partnerus ar pasākuma plānu un kopēju projekta pārskatu, pēc kā dalībnieki devās uz Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centru (PIUAC). Šeit centra vadītāja Monta Mantrova iepazīstināja ar iestādes galvenajiem mērķiem, kā arī izskaidroja sniegto atbalstu. Dobeles PIUAC telpās atrodamā koprades tehnoloģiju telpa “Open Lab” sniedza ieskatu par dažādām digitālajām inovācijām, kas kalpo kā unikāls atbalsts vietējiem uzņēmējiem.

Dienas noslēgumā pēdējais pieturas punkts bija agrofirma “Tērvete” kur valdes priekšsēdētājs Dainis Domnieks informēja dalībniekus par enerģētikas un zaļā kursa aktualitātēm uzņēmumā, kā arī iepazīstināja ar uzņēmuma ceļu no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Par uzņēmuma aktualitāti šobrīd ir kļuvis iekšējā pašpatēriņa tīkls, kā rezultātā visa izmantotā enerģija tiktu iegūta no atjaunojamiem resursiem – uzņēmums spētu patērēt pašu saražoto enerģiju no jaunuzstādītā saules paneļu lauka un no ražošanas procesos iegūtā biometāna, tādējādi veidojot efektīvu iekšējo enerģijas ekosistēmu. Papildus priekšsēdētājs uzsvēra, cik nepieciešama ir svarīga apkārtējā infrastruktūra, kas būtu jāuztur pašvaldībai, nodrošinot apkārtējos iedzīvotājus ar nepieciešamajām darba vietām un izglītību bērniem, lai uzņēmums spētu atrasties mijiedarbībā ar tā apkārtējo vidi.

Pieredzes apmaiņas brauciena otrajā dienā dalībnieki apmeklēja Latvijas Valsts mežu dabas parku Tērvetē. Parka projektu vadītājs Normunds Namnieks izskaidroja dažādas parka funkcijas, kā arī problēmas, ar ko nācies sastapties, un arī veiksmes stāstus. Šobrīd top plāns paplašināt parku, veidojot jaunu tā daļu – Kurbada zemi –, kas atšķirībā no jau esošās bērniem iemīļotās Sprīdīša zemes tematiski būtu piemērotāka nākošajai vecuma grupai – pusaudžiem. Projektu vadītājs arī norādīja, cik veiksmīga šobrīd ir parka sadarbība ar citiem atbilstošiem uzņēmumiem kā izklaides trošu parku “Tarzāns” vai eksotisko tauriņu māju, un uzsvēra, ka parks vienmēr ir gatavs kopējai sadarbībai ar līdzīgiem uzņēmējiem.

Pēc Tērvetes dabas parka apmeklējuma reģionu pārstāvji devās uz Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolu Jelgavas novadā, kur dalībniekus sagaidīja direktores vietniece izglītības jomā Valija Barkovska. Šeit bija iespēja iepazīties ar izglītības programmām un absolventu prakses iespējām, papildus aplūkojot arī restauratoru namā pieejamos resursus un skolēnu diplomdarbus vēsturiskajā Zaļenieku muižas ēkā. Tālāk dalībnieki viesojās kultūras telpā “Mežotnes baznīca” un devās apskatīt Mežotnes pilskalna teritoriju, iepazīstoties ar esošo tūrisma piedāvājumu un izpētot ierīkoto apkārtni ar digitālā gida palīdzību aplikācijā SAN. Kultūrtelpa piedāvāja dažādus publiskus pasākumus, kā arī sniedza ieskatu baznīcas ēkas vēsturē un iepazīstināja ar pilskalna teritoriju un tā vēsturi interaktīvā digitālā formātā.

SIA “Uzvara lauks” apmeklējums dienas noslēgumā sniedza vērtīgu informāciju par graudu un sēklu audzēšanu, kā arī uzņēmuma grūtībām un risinājumiem, ar ko nācies sastapties. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Mustermanis sniedza ieskatu lauksaimniecības darba ikdienā, demonstrēja dažādu lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu, kā arī izskaidroja uzņēmumam atbilstošo pienākumu un pakalpojumu darbību, paradot dalībniekiem uzņēmuma personīgās degvielas uzpildes stacijās uzturēšanu un kaltes darbības nodrošināšanas metodes. Papildus lauksaimniecībai uzņēmums piedāvā arī atpūtas kompleksa “Miķelis” pakalpojumus, kur pieejama jauna un mūsdienīga viesnīca, kā arī aizraujošs muzejs lauksaimniecības tehnikas un vēsturisko transportlīdzekļu entuziastiem.

Reģionu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienu vērtē atzinīgi. “Bija iespaidīgi. Man patika, ka pieredzē dalījās gan privātie uzņēmēji, gan pašvaldības un arī valsts iestādes. Tāpat apmeklēt lielos uzņēmumus viennozīmīgi ir ieguvums, jo nav jau tik viegli pie viņiem tikt. Vērtīgi uzklausīt tos lielos – sadzirdēt viņu raizes un priecāties par panākumiem,” atzīst Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma. Līdzīgās domās ir Latgales plānošanas reģiona mārketinga projektu vadītājs Jānis Lubiņš: “Esmu ļoti priecīgs. Patika, kā viss bija strukturēts. Vietas, kur devāmies, bija ļoti svarīgas, apskatītie jautājumi būtiski.”

Projekta vadītāja Ieva Zeiferte norāda, ka jau pats pasākuma organizēšanas process lika paskatīties uz Zemgales reģionu ar partneru acīm: “Mēģinājām saskatīt un parādīt raksturojošāko, iedvesmot un iedvesmoties no lielajiem uzņēmumiem, kā arī iegūt papildu impulsu, ka mēs varam un ka Latvija var. Uzņēmējdarbība pārtikas pārstrādē un lauksamniecībā var būt liela, konkurētspējīga, moderna, digitāla, zaļa un arī sociāla, ko arī vēlējāmies parādīt reģionu speciālistiem.”

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. Gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.