Aicina uz tiešsaistes semināru par biznesa izaugsmi, licencēšanu un sertifikāciju aizsardzības industrijā

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstība aģentūru (LIAA) aicina uzņēmējus, jaunuzņēmumus, pētniekus un inovatorus pieteikties tiešsaistes semināram “Ceļa karte sadarbībai un atbalsta iespējām aizsardzības industrijā: par biznesa izaugsmi, licencēšanu un sertifikāciju”, kas norisināsies 2026. gada 5. februārī plkst. 10:00 Zoom platformā.

Aizsardzības industrija prasa augstus kvalitātes un drošības standartus, tādēļ izpratne par licencēšanas un sertifikācijas prasībām ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgai darbībai un konkurētspējai starptautiskajā tirgū. Semināra uzmanības centrā būs praktiski aspekti, kas nepieciešami, lai veiksmīgi uzsāktu vai paplašinātu darbību aizsardzības industrijā. 

Pasākuma laikā Aizsardzības ministrijas un LIAA eksperti sniegs ieskatu:

  • kādas licences, sertifikāti un kvalitātes standarti ir nepieciešami,

  • kā norit licencēšanas un sertifikācijas process, un kā uzņēmumi var tam sagatavoties,

  • kā veidot ilgtspējīgu biznesa izaugsmi aizsardzības industrijā.

Aicinām pieteikties visus, kuri vēlas padziļināti izprast aizsardzības industrijas prasības un iespējas, kā arī plāno attīstīt jaunus produktus vai pakalpojumus šajā nozarē — no idejas un prototipa līdz ražošanai un starptautiskai izaugsmei.

Šis seminārs ir turpinājums 5. decembra tiešsaistes vebināram “Ceļa karte sadarbībai un atbalsta iespējām aizsardzības industrijā” (ieraksts ir pieejams šeit), kurā uzņēmēji tika iepazīstināti ar valsts atbalsta programmām un sadarbības iespējām nozarē.

Programma un pieteikšanās saite atrodama business.gov.lv mājaslapā, pieteikšanās atvērta līdz 04.02.2026.

Vairāk informācijas: Guntars Kniksts, Reģionālās pārstāvniecības vadītājs (Sigulda), e-pasts: [email protected]

Latvijas uzņēmēji var pretendēt uz 5,2 miljardiem eiro lielu finansējumu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai

Otrdien, 3. februārī, Rīgā norisināsies Inovāciju fonda informācijas diena, kurā Latvijas uzņēmēji aicināti iepazīties ar fonda sniegtajām finansējuma iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Kopējais Inovāciju fonda ietvaros pieejamais finansējums šogad sasniedz 5,2 miljardus eiro.

Inovāciju fonds ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu instrumentiem inovatīvu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanai. Līdz šim Inovāciju fonda ietvaros visā Eiropā atbalstīti vairāk nekā 270 projektu, to īstenošanai kopā piešķirot finansējumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

“Mums ir jāizmanto visas iespējas celt savu konkurētspēju, paaugstinot efektivitāti, tostarp izmantojot dažādu finanšu programmu sniegtās priekšrocības maksimālā apmērā, īpaši lielu un kapitālietilpīgu projektu attīstībai. Inovāciju fonds sniedz uzņēmumiem finansiālu atbalstu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, stiprinot konkurētspēju Eiropas tirgū. Esam gandarīti par augsta līmeņa Eiropas Savienības institūciju pārstāvju ierašanos Rīgā, lai informētu par Inovāciju fonda aktualitātēm un sniegtu arī individuālas konsultācijas uzņēmējiem. To laikā varēs saņemt konkrētus ieteikumus, kā uzlabot projektu pieteikumus, būtiski palielinot izredzes veiksmīgi piesaistīt ES finansējumu”, uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Projektu konkursi finansējuma piešķiršanai tiek izsludināti ik gadu. Iepriekšējā projektu konkursu uzsaukumā kopumā no visām ES dalībvalstīm tika iesniegti 359 projektu pieteikumi, līgumu slēgšanai tika virzīts 61 projekts. No Latvijas tika iesniegti astoņi pieteikumi, no kuriem divi sasniedza augstus rezultātus, taču gala vērtējumā finansējuma piešķiršanai virzīti netika. Tas parāda gan augsto konkurenci konkursa ietvaros, gan arī Latvijas uzņēmumu lielo potenciālu.

Fonds atbalsta projektus tādās jomās kā energoietilpīga rūpniecība, atjaunīgo energoresursu ražošana un uzglabāšana, ūdeņraža tehnoloģijas, mobilitāte, ēku sektors, kā arī CO₂ uztveršana un uzglabāšana. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstu inovācijas potenciālu un būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

“Eiropas Savienības Inovāciju fonds ir būtisks spēlētājs ceļā uz viedākas un ilgtspējīgākas nākotnes veidošanu. Esam gandarīti par iespēju sniegt atbalstu Latvijas uzņēmumiem, ne tikai stiprinot to konkurētspēju Latvijas un Eiropas mērogā, bet arī veicinot Eiropas Savienības kopīgā mērķa sasniegšanu Zaļā kursa ieviešanā un cīņā pret klimata pārmaiņām. Aicinām uzņēmējus aktīvi iesaistīties un izmantot iespēju kļūt par līderiem globāli nozīmīgu tehnoloģisko inovāciju jomā,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks.

“Inovāciju fonds ir iespēja ne tikai radīt nākotnes tehnoloģijas, bet arī stiprināt Latvijas lomu Eiropas inovāciju kartē. Pasaules mēroga pārmaiņas prasa drosmīgus risinājumus, un Latvijas uzņēmumi var tos piedāvāt. Aicinu uzņēmējus izmantot šobrīd pieejamo atbalstu, lai idejas pārvērstu eksportspējīgos produktos,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

“Topošā ES daudzgadu finanšu ietvara (MFF) izstrādē arvien skaidrāk iezīmējas, ka lielākā daļa ES finansējuma konkurētspējai būs pieejams tieši centralizētu, ES līmeņa konkursu veidā. Tas nozīmē, ja gribam, lai Latvijas uzņēmumi saņem vairāk atbalsta, ir jāmācās un jākonkurē arvien aktīvāk, un tieši Inovāciju fonds ir iespēja, lai sekmētu uzņēmumu attīstību Eiropas līmenī. LDDK mērķis ir skaidrs: lai Latvijā top projekti, kas būtu konkurētspējīgi Eiropas mērogā. Lai mūsu uzņēmumi ir tie, kas ne tikai pielāgojas zaļajai pārejai, bet arī veido šīs pārejas tehnoloģijas, piegādes ķēdes un ražošanas jaudas,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Inovāciju fondā iesniedzamo projektu mērogs ir plašs – sākot no pilota un maza mēroga projektiem ar finansējumu 2,5–20 miljonu eiro apmērā viena projekta realizācijai līdz pat liela mēroga projektiem, kuru budžets pārsniedz 100 miljonus eiro vienas ieceres realizēšanai.

No Latvijas līdz šim fonda līdzekļus ir piesaistījis uzņēmums “Aerones”, kas izstrādājis pasaulē pirmos robotu komplektus vēja turbīnu lāpstiņu remontam. Uzņēmums no Inovāciju fonda saņēmis 4,4 miljonus eiro, kas veido gandrīz 60% no kopējā projekta budžeta.

Inovāciju fonda projektu konkursos var pieteikties uzņēmumi no ES dalībvalstīm, kā arī Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas. Inovāciju fonda finansējums tiek gūts no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros gūtajiem ieņēmumiem.

Par pasākumu

Inovāciju fonda informācijas diena 2026 notiks Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) 3. februārī no pulksten 9.00 līdz 13.00. Pēc publiskās daļas uzņēmumiem paredzētas iepriekš plānotas individuālas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (DG CLIMA), Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāvjiem.

Pieteikties klātienes apmeklējumam iespējams šeit līdz 2. februārim vai līdz brīdim, kamēr klātienē pieejamais dalībnieku skaits ir sasniegts. Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē – LETA kanālā, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas Facebook lapā. Pasākuma valoda – angļu valoda, publiskās daļas ietvaros tiks nodrošināta sinhronā tulkošana.

Plašāka informācija par pasākumu un pasākuma programma pieejama KEM tīmekļvietnē.

Pasākums tapis sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Aicinām ikvienu interesentu piedalīties Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja tiešsaistes vebinārā par intelektuālā īpašuma reģistrāciju un aizsardzību

27. janvārī, no plkst. 11.00 līdz 12.00, ikviens interesents tiek aicināts piedalīties Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiešsaistes vebinārā “Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) fonds 2026 – atbalsts biznesam intelektuālā īpašuma reģistrācijai un aizsardzībai”.

Vebinārā tiks aplūkotas sekojošas tēmas:

  • MVU fonda sniegtās priekšrocībām jūsu uzņēmumam;
  • Kā pieteikties finansiālam atbalstam preču zīmju, dizainparaugu, patentu un augu šķirņu aizsardzībai, kā arī IP Scan pakalpojumam;
  • Kā pareizi aizpildīt pieteikuma formu atbalsta saņemšanai.

Vebinārs ir paredzēts Eiropas Savienības teritorijā reģistrētiem MVU vai to pārstāvjiem, kuri vēlas aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības. Uzņēmumi, kas fondam pieteikušies iepriekšējos gados, aicināti piedalīties atkārtoti un izmantot fonda sniegtās iespējas.

Lektori

  • Elisavet Karagiampi – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
  • Natalia Ruano – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
  • Tamás Kiraly – Eiropas Komisija

Reģistrācija semināram: ŠEIT

Plašāka informācija par MVU fonda 2026. gada aktivitātēm sekos drīzumā.

Nordplus Pieaugušo izglītības programma – iespēja mācīties no tuvajiem kaimiņiem

Rīgas plānošanas reģions (RPR) īsteno Nordplus Adult 2025 projektu “Pieaugušo izglītība vietējās un reģionālās attīstības vajadzībām” (RegiLink), kas paredz mācību un pieredzes apmaiņas braucienus starp 3 projekta partneriem: Rīgas plānošanas reģionu (vadošanais partneris), Tartu Radošo industriju centru (Igaunija) un Turku Lietišķo zinātņu universitāti (Somija). 2025. gada semptembra sākumā īstenojām pirmo pieredzes apmaiņas pasākumu un kopā ar Somijas kolēģiem viesojāmies Tartu. Mūsu reģionu pārstāvēja izglītības un uzņēmējdarbības speciālisti no RPR un pašvaldībām.

Programmas ietvaros iepazinām Tartu zinātnes centra  darbību, Tartu uzņēmējdarbības konsultāciju centru, “Creative Destruction Lab” un Tartu StartUPDay, tikāmies ar Tartu Filmu fonda un Tartu Modes festivāla pārstāvjiem, kā arī Radošo industriju centra vadību. Visas minētās organizācijas veido uzņēmējdarbības atbalsta un reģiona attīstības ekosistēmu, savstarpēji sadarbojoties. Šajā sistēmā integrēta arī pieaugušo izglītība. Viesojāmies Tartu koledžā, kur apmeklējām gan konferenci, gan lauksaimniecības tehnikas izstādi, kas veidota kā profesionālās orientācijas un karjeras atbalsta pasākums.

Tartu tautskolā uzzinājām, kas ir populārākie virzieni neformālajā izglītībā, Igaunijas Nacionālajā muzejā tikām iepazīstināti ar muzeja izglītības programmām. Visbeidzot, tiekoties ar mazajiem uzņēmējiem “Sīpolu ceļā”, redzējām, ka neformālās izglītības aktivitātes (piemēram, meistarklases) var būt pieprasīts tūrisma produkts.

Plašo darba programmu papildināja izcila kultūras programma: Arvo Pērta mūzikas koncerts, ekskursija pa Tartu pilsētas centru, Nacionālā muzeja ekspozīciju apskate, kultūrvēsturiskā mantojuma iepazīšana “Sīpolu ceļā”.

Vebinārs “Rūpnieciskā energoefektivitāte un #ESfondi atbalsts”

Vebinārs “Rūpnieciskā energoefektivitāte un #ESfondi atbalsts” notiks 2025. gada 26. novembrī no plkst.11:00 – 14:00 tiešsaistē: https://youtube.com/live/KHUbIl4kLK0.

Pieteikšanās: https://forms.office.com/e/FydUUh4aQe

Pasākuma moderators: Selīna Ābelniece (Ekonomikas minstrija)

  • 11.00 – 11.15 Kā finansēt energoefektivitātes uzlabojumus?/ Līga Mellēna, Attīstības finanšu institūcija Altum
  • 11.15 – 11.30 Vieds resursu patēriņš rūpniecības sektorā / Aija Timofejeva, Klimata un enerģētikas ministrija
  • 11.30 – 11.45 Efektīvs pieslēgums / Jurģis Vinniņš, Sadales tīkls
  • 11.45 – 12.00 Mazi soļi ikdienā – liels solis uzņēmuma konkurētspējā/ Inga Liene Sanžerevska, Elektrum Enerģijas centrs
  • 12.00 – 12.15 Pieredzes stāsti / Anna Šakena, SIA “Efekta”
  • 12.15 – 12.30 Efektīvu iekārtu izmantošana AS “RĪGAS SILTUMS” ražošanā/ Imants Urtāns, AS “Rīgas siltums”
  • 12.30 – 12.45 Siltumsūknis – universāls risinājums energoefektīvai ēkai: no jaunbūves līdz renovācijai / Eduards Keziks, SIA “Robert Bosch”
  • 12.45 – 13.00 Vai energoefektivitāte atmaksājas? / Egīls Krūzenbergs, AS “Valmieras stikla škiedra”
  • 13.00 – 13.15 Energoefektivitāte komerctelpās: Rīga Plaza pieredze/ Kaspars Bičevskis, SIA “Industry Service partner”
  • 13.15 – 13.30 Enerģijas uzkrāšanas sistēmu atmaksāšanās periods un finansiālie ieguvumi / Krišs Prūsis, SIA “Enefit”

Prezentācijas pieejamas šeit.

NVA konsultācijas darba devējiem par darbinieku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) novembrī un decembrī rīko četras bezmaksas konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas notiks 6. novembrī un 20. novembrī no plkst. 9.00 līdz 12.00 un  5. decembrī un 16. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00 tiešsaistē – videokonferenču platformā Microsoft Teams. Konsultācijas sniedz Profesionālās tālākizglītības centra “FIBRA” pasniedzēji NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta „Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.

Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.

Pieteikties konsultācijām darba devēji var tuvākajā NVA filiālē vai elektroniski – NVA tīmekļvietnes sadaļā “Konsultācijas”. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Atgādinām, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta „Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā arī ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Lai pieteiktos darba vietas pielāgošanas pakalpojumam, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba vietas pielāgošana”, aizpildīts pieteikums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo E-adresi.

Plašāka informācija darba devējiem par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai pieejama NVA tīmekļvietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/personu-ar-invaliditati-nodarbinatiba, savukārt par NVA atbalstu darba meklētājiem ar invaliditāti vairāk lasiet: https://www.nva.gov.lv/lv/nodarbinatibas-atbalsts-personam-ar-invaliditati.

Atgādinām, ka NVA darbojas arī Nodarbinātības atbalsta centrs personām ar invaliditāti, kas atrodas Rīgas reģionālās filiāles pirmajā stāvā (Jēzusbaznīcas ielā 11, Rīgā). Personu ar invaliditāti apkalpošanai pielāgotajās centra telpās ik darba dienu klientus apkalpo specializētie nodarbinātības organizatori, kuri sniedz atbalstu nodarbinātības jautājumos, piemeklē piemērotas vakances, informē par NVA mācību, nodarbinātības un atbalsta pasākumiem.

Polijas piemērs videi draudzīgas pārtikas pārdales jomā

Šī gada 7. un 8. oktobrī Rīgas plānošanas reģiona komanda devās uz Poznaņu, Poliju, kur norisinājās pirmā klātienes sanāksme projektam “Sociāli pārtikas aprites tīkli – sociāli iekļaujoši apritīguma risinājumi pārtikas izšķērdēšanas novēršanai” jeb Social Food Webs.

Otrdien, 7. oktobrī, plkst.10:00 tika atklāta sanāksmes pirmā diena. Projekta partneri tikās Lielpolijas reģiona Maršala birojā Poznaņā, kur visus uzņēma Lielpolijas reģiona pārstāvji un projekta vadošie partneri no Somijas. Sanāksmes pirmajā daļā tika apskatīta šī brīža pārtikas aprites situācija Lielpolijas reģionā, kur Lielpolijas reģiona maršala vietnieks Kristofs Grabovskis (Krzystof Grabowski) laipni sagaidīja klātesošos un iepazīstināja ar reģiona reksturīgajām iezīmēm, savukārt Lielpolijas reģiona ceļu uz vietējo un Eiropas ekonomisko kopienu stiprināšanu caur pārtikas aprites sfēras uzlabošanu demonstrēja Poznaņas Biozinātņu Universitātes pasniedzēja Anna Gramza-Mihalovska (Anna Gramza-Michałowska). Vadošais partneris – Dienvidaustrumsomijas Lietišķo zinātņu universitāte (XAMK) atklāja projekta aktivitāšu daļu ar iepazīšanos starp visiem partneriem un grupu darbu ar mērķi analizēt un uzlabot partneru labo prakšu piemēru anketas. Pēc pārtraukuma turpinājās aktivitātes grupās, kā arī partneri izvēlējās izcilākos labo prakšu piemērus pirmā semestra iesniegšanai. Šīs grupu aktivitātes bija lieliska iespēja partneriem savā starpā dalīties ar padomiem un iepriekšējo pieredzi saistībā ar labo prakšu piemēru prezentēšanu un pieteikumu noformēšanu, lai visi iesaistītie spētu apgūt noderīgākās prasmes šo labo prakšu iesaistīšanai projektā.

Sanāksmes otrajā dienā partneri no Lielpolijas reģiona organizēja braucienu visai projekta grupai uz trijām labās prakses piemēru atrašanās vietām Poznaņas pilsētā un ārpus tās, Lielpolijas reģiona teritorijā. Kā pirmo pieturvietu projekta partneri apskatīja Poznaņas pārtikas banku, kur tās vadītāja izklāstīja pārtikas bankas darbības principus un atbalsta iespējas, izvedot projekta delegāciju mazā ekskursijā ar iespēju apskatīt ziedoto pārtiku noliktavā un tās iepakošanu tālākai nodošanai. Tālāk projekta grupa devās iepazīties ar kopienas pārtikas ziedošanas skapi Slupcas pilsētā, sākumā noklausoties prezentāciju no pilsētas mēra un atbildīgajiem darbiniekiem, un pēc tam apskatot šo ledusskapi personīgi. Kopienas iedzīvotāji tiek aicināti ievietot savu pārpalikušo pārtiku šajā skapī, kas satāv no divām daļām – ledusskapis aukstās pārtikas uzglabāšanai un plaukts sausajai pārtikai vai konserviem. To ir iespēja izņemt visiem, kuri atrodas nelabvēlīgā finansiālā situācijā un kuriem nepieciešama papildu pārtika. Šādi tiek veicināta kopienas saliedētība, atbalstot tās sabiedrības grupas, kurām šis atbalsts ir visvairāk nepieciešams, vienlaikus mazinot pārtikas izšķērdēšanu. Savukārt kā pēdējais labās prakses piemērs tika izvēlēta Ladekas pilsētas sieviešu kulinārijas kopienas mazo pārvietojamo virtuvju darbnīca, kur šīs kulinārijas kopienas pavāres aicināja dalībniekus izmēģināt pavārmākslas apmācības, un pēc tam arī nobaudīt pavāru gatavotās pusdienas.

Sanāksmes noslēgumā partneri guva ieskatu Polijas partneru demonstrētajā šībrīža situācijā pārtikas aprites jomā un smēlās idejas savu valstu labās prakses piemēriem, lai spētu uzlabot pārtikas pārdales kvalitāti arī savu reģionu ietvaros.

Sākas uzņemšana Biznesa inkubācijas programmā 2025. gada rudens sezonai

No 8. līdz 22. septembrim notiks pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā. 

“No šī rudens inkubācijas programmas dalībniekiem ir palielināts līdzfinansējuma apmērs uzņēmējdarbības attīstībai un izejmateriālu iegādei līdz 70%, kas būtiski paplašina jauno uzņēmumu attīstības iespējas. Mēs ļoti gaidām uzņēmumus ar inovatīvām biznesa idejām, produktiem un eksporta ambīcijām, lai kopā sasniegtu augstākus mērķus,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka inkubācijas programma var kalpot kā būtisks atspēriena solis uzņēmumam, kurš tikai sāk veidot savu klientu bāzi un sper pirmos soļus eksportā.

Inkubācijas atbalstam var pieteikties Latvijā reģistrēti, līdz 5 gadus veci uzņēmumi, kuri ir eksportspējīgi, strādā ar tehnoloģijām, attīsta inovatīvus produktus vai pakalpojumus, kā arī radošo industriju nozares komersanti ar izstrādātu produktu vai pakalpojumu vismaz minimālā dzīvotspējīgā līmenī. Kopējais līdzfinansējums, ko šajā programmā var saņemt viens uzņēmums ir līdz 300 000 eiro (de minimis ietvaros). Jauns prioritārais virziens ir duālā pielietojuma preču ražotāji un aizsardzības nozarē strādājošie jaunie uzņēmumi.

Pieteikšanās LIAA Biznesa inkubācijas programmai notiek pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma jeb reģionālā principa un kopumā tiks uzņemti 97 uzņēmumi visā Latvijā. LIAA reģionālās pārstāvniecības atrodas Jūrmalā, Tukumā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Madonā, Gulbenē, Alūksnē, Siguldā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Kuldīgā, Talsos, Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Radošo industriju uzņēmēji var pieteikties programmai ne tikai Radošo industriju pārstāvniecībā, bet arī sev tuvākajā reģionālajā pārstāvniecībā. Tehnoloģiju pārstāvniecībā var pieteikties inovatīvi uzņēmēji tikai no Rīgas.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu. Finanšu atbalsts pieejams grantu veidā telpu un darba vietas nomai,  aprīkojuma un iekārtu iegādei, izejmateriālu un izejvielu iegādei, savukārt inovatīvajiem uzņēmējiem pieejams arī atbalsts atlīdzības izmaksu segšanai diviem darbiniekiem un prototipēšanas un tehnoloģiju izstrādes specifiskiem pakalpojumiem. Nefinanšu atbalsts ietver sevī  konsultācijas par uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, mācības un seminārus par biznesa modelēšanu, mārketingu, produktu attīstības vadību, personāla vadību, finanšu plānošanu un piesaisti un citiem uzņēmējdarbības attīstībai aktuāliem jautājumiem, ekspertu konsultācijas, vietējo un starptautisko mentoru konsultācijas; tīklošanās un pieredzes apmaiņas u.c.

Detalizētāk iepazīties ar programmas nosacījumiem un pieteikties dalībai var platformā business.gov.lv. Pieteikuma formas būs aktīvas visu uzņemšanas laiku.

Uzņēmumi tiek aicināti pieteikties programmai visa perioda garumā no 8. līdz 22. septembrim un neatlikt pieteikšanos uz pēdējo dienu, kā arī sazināties ar tuvāko pārstāvniecību, lai saņemtu konsultāciju.

Biznesa inkubācijas atbalsts pieejams Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros.

Pieteikšanās konkursam “Eksporta un inovācijas balva 2025”

Atgādinām, ka vēl tikai līdz 12. septembrim aicinām jūs iesaistīties, dalīties ar idejām un ieteikt uzņēmumus, kas varētu pretendēt uz Eksporta un inovācijas balvu 2025 – kopā vieglāk pamanīt tos, kas pelnījuši uzvaru!

Tūrisma kategorijā (“Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”) meklējam inovatīvus tūrisma piedāvājumus. Jūs vislabāk zināt pērles savos reģionos – padalieties ar tām! Uzvarētājam – 10 000 eiro balva.
Idejas gaidām līdz 12. septembrim uz e-pastu [email protected]
Vairāk info: www.eibalva.lv, pieteikšanās https://business.gov.lv/pakalpojumi/eksporta-un-inovacijas-balva-2025-turisma-kategorija

Eksporta jaunpienācējs – sadarbībā ar asociāciju The Red Jackets. Šeit var startēt uzņēmumi ar nesenu, bet strauju eksporta izaugsmi (apgrozījums no 50 000 eiro 2024. gadā, mērķis 1 milj. eiro piecu gadu laikā, vismaz 3 darbinieki un aktīva mājaslapa/sociālie tīkli). Arī šeit balva – 10 000 eiro.
Pieteikšanās ej.uz/eib2025_ej

Jau iepriekš paldies par atsaucību un idejām!

Tartu uzņēmējdarbība vietējā, nacionālā un globālā līmenī

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvjiem kopā ar novadu uzņēmējdarbības speciālistiem, kā arī izglītības jomas speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Tartu uzņēmējdarbības vidi vairāku dienu pasākuma cikla ietvaros. Otrdien, 2. septembrī komanda ieradās Tartu Radošo industriju centrā, kur vadītāja Külli Hansen iepazīstināja ar centra galvenajām funkcijām un struktūru, kā arī informēja par Tartu Filmu fonda piedāvātajām iespējām, savukārt dizainere un ‘’HOPP Disain’’ veikala vadītāja Tiina Andron sniedza ieskatu Tartu modes vidē un ‘’HOPP’’ veikala veidotajā platformā jaunajiem dizaineriem.

Nākošajā dienā reģiona pārstāvjus sagaidīja prezentācijas par Tartu pilsētas, apkārtējā reģiona un arī visas Igaunijas biznesa vidi radošajās un zinātniskajās jomās. Prezentācijas par uzņēmējdarbības atbalsta iespējām, biznesa festivālu ‘’sTARTUp day’’, digitālo un zinātnisko inkubatoru ‘’Creative Destruction Lab’’, kā arī Igaunijas ilgtspējīgas un videi draudzīgas modes festivālu sniedza Tartu Uzņēmējdarbības atbalsta centra pārstāvis, un minēto festivālu un organizāciju pārstāvji. Savukārt Tartu Radošo industriju centra vadītais restorāns ‘’Spargel’’ rūpējas par kvalitatīvu un baudāmu vietējo kulināriju. Pēcpusdienā bija iespēja apciemot Tartu Zinātnes parku un uzzināt par vietējām tehnoloģijām un inovācijām deep tech jomā, kā arī viesoties Tartu tautskolā, kur skolas pārstāvis iepazīstināja ar neformālās izglītības modeli, kas Igaunijā radies Skandināvijas ietekmē jau 90. gados. Dienas beigās vietējā gide sniedza ekskursiju pa vecpilsētu un dalījās gan ar pilsētas vēsturi, gan aktuālo dzīvi Tartu šobrīd, aicinot grupu pat apmeklēt Tartu Universitātes galveno ēku un uzzināt par nozīmīgu latviešu izglītības gaitām pilsētā.

Ceturtdien, 4. septembrī reģiona komanda apmeklēja Tartu VOCO tehnikumu, lai piedalītos starptautiskajā konferencē “Zaļo prasmju kultivēšana” (“Cultivating Green Skills”). Vairāki profesionāļi konferences garumā iepazīstināja klausītājus ar dalības valstu pieredzi ilgtspējīgas un videi draudzīgas izglītības vides jomā. Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas pārstāve Ena Drenkhan izskaidroja vietējo situāciju saistībā ar šībrīža aktuālo projektu zaļo pāreju pieejā izglītības jomā, bet projekta Kartalla – På Kartan pārstāve Tiina Taipale ilustrēja, kā ilgtspējas risinājumus iespējams integrēt profesionālajā izglītībā Somijā. Savukārt Latvijas piemēru demonstrēja Santa Krastiņa, NVO “Zaļā Brīvība” pārstāve. Pēc prezentācijām norisinājās arī paneļdiskusija starp vairākiem Igaunijas un Somijas uzņēmējiem par personīgo pieredzi, ieviešot savos uzņēmumos zaļus, videi draudzīgus risinājumus. Konferences noslēgumā bija iespēja piedalīties interaktīvajās darbnīcās, kuru vadīja gan vietējie profesionāļi, gan arī Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Vita Žunda, diskutējot par gūtajām zināšanām šādas tēmas izglītības projektā. Pēc konferences reģiona grupa viesojās Igaunijas Nacionālajā muzejā, kur muzeja vadītāja dalījās ar pieredzi tā uzturēšanā un ambiciozajā projektā muzeju iekārtot bijušajā militārajā lidmašīnu bāzē, ēku pilnībā atdzīvinot un pārveidojot muzeja vajadzībām.

Komandējuma noslēgumā pēdēja diena tika veltīta Sīpolu ceļa iepazīšanai – organizācija apkopo vairāk kā 40 mājražotājus un pakalpojumu sniedzējus kopējā tīklā, kas nodēvēts par Sīpolu ceļu, un kas palielina reģiona atpazīstamību, popularizē to kā tūrisma galamērķi un iepazīstina ar reģiona vēsturi un kultūru. Šī tīkla ietvaros Peipusa ezera krastos un apkārtējos ciematos un pilsētās iespējams nobaudīt vietējo kulināriju, iegādāties unikālos Peipusa krastos audzētos sīpolus un citas vietēji audzētās dabas veltes, aplūkot muzejus un kolekcijas veltītas gan cigoriņu audzēšanai un pārstrādei, gan patvāriem un tējas kultūrai, kā arī apgūt aušanas mākslu meistarklasēs vietējā lauku saimniecībā vai īpašu vēsturisku auduma krāsošanas un apdrukas mākslu. Un, protams, interesenti var atrast vairākas nakšņošanas iespējas, lai vairāku dienu garumā iepazītos ar visu Sīpolu ceļa piedāvājumu klāstu.