Šodien, 3. martā, sākusies pieteikšanās Mini MBA mācībām “Inovāciju vadība” 6. grupai, kurās tiks atlasīti 20 apmācību dalībnieku.

Mācībās aicināti pieteikties Latvijas komersanti, kas darbojas RIS3 jomās, uzlabo inovāciju vadību un ar iegūtajām zināšanām vēlas paātrināt uzņēmuma izaugsmi.

Apmācību:

• sākums 6. grupai 2026. gada 16. aprīlī;
• ilgums 10 -12 nedēļas;
• mācības norisināsies klātienē angļu valodā.

Apmācības LIAA rīko projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” ietvaros, un tās līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Savienība.

Lai sekotu līdzi visām LIAA aktualitātēm, aicinām pierakstīties LIAA jaunumu vēstkopai, kā arī Facebook un LinkedIn.

Šī gada 11. februārī Rīgas plānošanas reģions koprades telpā “Sadarbnīca” organizēja projekta “Sociāli pārtikas aprites tīkli” jeb “Social Food Webs” vietējo iesaistīto pušu sanāksmi.  Projekta ietvaros tiek pētīts, kā reģionā iespējams samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas pārpalikumu pārdalei, pārtikas ziedošanas noteikumiem un realitātei, lai identificētu sistēmisku uzlabojumu iespējas un veicinātu neiztirgotās produkcijas novirzīšanu tai sabiedrības daļai, kam tā visvairāk nepieciešama.

Sanāksmē tika pulcēti gan ministriju un pašvaldību pārstāvji, kas iesaistīti pārtikas aprites vai atkritumu mazināšanas jomās, gan NVO, izglītības un zinātnes iestāžu pārstāvji. Prezentāciju daļu iesāka Sandija Svarupa, Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vecākā eksperte, kas atgādināja Latvijai saistošos atkritumu samazināšanas mērķus un ilgtspējīgākās stratēģijas to sasniegšanai, kā arī pastāstīja par jau īstenotajām pārtikas atkritumu novēršanas iniciatīvām un informatīvajiem resursiem. Tālāk Dace Ugare, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta direktora vietniece, iepazīstināja ar Zemkopības ministrijas uzraudzīto ietvaru, noderīgiem resursiem un plāniem pārtikas pārpalikumu pārdalei.

Pēc jautājumu un atbilžu sesijas ar ministriju pārstāvjiem klātesošie pievērsās sanāksmes otrajai daļai, kur fokuss tika vērsts uz sabiedrisko ēdināšanu izglītības iestādēs. Pielietojot nesen izstrādāto Atkritumu audita rīku, secināts, ka tieši izniekotā pārtika ir viens no visapjomīgākajiem atkritumu veidiem Latvijas skolās. Vides izglītības fonda “Ekoskolu” un “Jaunie vides reportieri” programmu vadītājs Daniels Trukšāns prezentēja Latvijas ekoskolu pieredzi pārtikas atkritumu uzskaitē un mazināšanā periodā no 2016. gada līdz pandēmijas sākumam. Savukārt ar dažādām Rīgas pašvaldības skolās izmēģinātām pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas metodēm un secinājumiem par to efektivitāti iepazīstināja Ingrīda Millere, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes, Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste-eksperte. 

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki apmainījās ar pieredzi un idejām, kā arī plānoja turpmākos soļus apritīgākai pārtikas ražošanai, izplatīšanai un patēriņam, tēmas iekļaušanai pētījumos un izglītības aktivitātēs. Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās jau ir vairāki labie piemēri, kā arī tiek attīstīti nākotnes plāni, kuros noderēs seminārā diskutētās pieredzes. Sanāksmes secinājumi un savstarpējā sadarbībair vērtīgs rīks, lai apzinātu un savestu kopā Rīgas reģiona pašvaldības un citas iesaistītās puses, kas līdz šim pārtikas apritīguma tēmā strādājušas individuāli.

Arī turpmāk projektā “Sociāli pārtikas aprites tīkli” tiks organizēti gan klātienes, gan attālināti semināri, lai spēcinātu pārtikas atkritumu mazināšanā un pārdalē iesaistīto pušu tīklu, ieteiktu uzlabojumus esošajā regulējumā un atbalstītu pārmaiņu iniciatīvas. Šobrīd projekta fokuss vērsts tieši uz likumdošanas ietvariem, bet nākošie soļi ietvers labo prakšu nostiprināšanu un attīstīšanu, pievēršot īpašu uzmanību pārtikas bankām un labdarības organizācijām, pārtikas ziedošanas skapjiem, digitālajām aplikācijām, sociālajai uzņēmējdarbībai un citiem risinājumiem. Pateicamies šīs sanāksmes prezentētājiem un dalībniekiem! Priecāsimies par saziņu un sadarbību arī ar citiem tēmas entuziastiem un ekspertiem!

Otrdien, 3. februārī, Rīgā norisināsies Inovāciju fonda informācijas diena, kurā Latvijas uzņēmēji aicināti iepazīties ar fonda sniegtajām finansējuma iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Kopējais Inovāciju fonda ietvaros pieejamais finansējums šogad sasniedz 5,2 miljardus eiro.

Inovāciju fonds ir viens no pasaulē lielākajiem finanšu instrumentiem inovatīvu bezemisiju tehnoloģiju ieviešanai. Līdz šim Inovāciju fonda ietvaros visā Eiropā atbalstīti vairāk nekā 270 projektu, to īstenošanai kopā piešķirot finansējumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

“Mums ir jāizmanto visas iespējas celt savu konkurētspēju, paaugstinot efektivitāti, tostarp izmantojot dažādu finanšu programmu sniegtās priekšrocības maksimālā apmērā, īpaši lielu un kapitālietilpīgu projektu attīstībai. Inovāciju fonds sniedz uzņēmumiem finansiālu atbalstu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, stiprinot konkurētspēju Eiropas tirgū. Esam gandarīti par augsta līmeņa Eiropas Savienības institūciju pārstāvju ierašanos Rīgā, lai informētu par Inovāciju fonda aktualitātēm un sniegtu arī individuālas konsultācijas uzņēmējiem. To laikā varēs saņemt konkrētus ieteikumus, kā uzlabot projektu pieteikumus, būtiski palielinot izredzes veiksmīgi piesaistīt ES finansējumu”, uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Projektu konkursi finansējuma piešķiršanai tiek izsludināti ik gadu. Iepriekšējā projektu konkursu uzsaukumā kopumā no visām ES dalībvalstīm tika iesniegti 359 projektu pieteikumi, līgumu slēgšanai tika virzīts 61 projekts. No Latvijas tika iesniegti astoņi pieteikumi, no kuriem divi sasniedza augstus rezultātus, taču gala vērtējumā finansējuma piešķiršanai virzīti netika. Tas parāda gan augsto konkurenci konkursa ietvaros, gan arī Latvijas uzņēmumu lielo potenciālu.

Fonds atbalsta projektus tādās jomās kā energoietilpīga rūpniecība, atjaunīgo energoresursu ražošana un uzglabāšana, ūdeņraža tehnoloģijas, mobilitāte, ēku sektors, kā arī CO₂ uztveršana un uzglabāšana. Finansējums tiek piešķirts projektiem ar augstu inovācijas potenciālu un būtisku ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

“Eiropas Savienības Inovāciju fonds ir būtisks spēlētājs ceļā uz viedākas un ilgtspējīgākas nākotnes veidošanu. Esam gandarīti par iespēju sniegt atbalstu Latvijas uzņēmumiem, ne tikai stiprinot to konkurētspēju Latvijas un Eiropas mērogā, bet arī veicinot Eiropas Savienības kopīgā mērķa sasniegšanu Zaļā kursa ieviešanā un cīņā pret klimata pārmaiņām. Aicinām uzņēmējus aktīvi iesaistīties un izmantot iespēju kļūt par līderiem globāli nozīmīgu tehnoloģisko inovāciju jomā,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks.

“Inovāciju fonds ir iespēja ne tikai radīt nākotnes tehnoloģijas, bet arī stiprināt Latvijas lomu Eiropas inovāciju kartē. Pasaules mēroga pārmaiņas prasa drosmīgus risinājumus, un Latvijas uzņēmumi var tos piedāvāt. Aicinu uzņēmējus izmantot šobrīd pieejamo atbalstu, lai idejas pārvērstu eksportspējīgos produktos,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

“Topošā ES daudzgadu finanšu ietvara (MFF) izstrādē arvien skaidrāk iezīmējas, ka lielākā daļa ES finansējuma konkurētspējai būs pieejams tieši centralizētu, ES līmeņa konkursu veidā. Tas nozīmē, ja gribam, lai Latvijas uzņēmumi saņem vairāk atbalsta, ir jāmācās un jākonkurē arvien aktīvāk, un tieši Inovāciju fonds ir iespēja, lai sekmētu uzņēmumu attīstību Eiropas līmenī. LDDK mērķis ir skaidrs: lai Latvijā top projekti, kas būtu konkurētspējīgi Eiropas mērogā. Lai mūsu uzņēmumi ir tie, kas ne tikai pielāgojas zaļajai pārejai, bet arī veido šīs pārejas tehnoloģijas, piegādes ķēdes un ražošanas jaudas,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Inovāciju fondā iesniedzamo projektu mērogs ir plašs – sākot no pilota un maza mēroga projektiem ar finansējumu 2,5–20 miljonu eiro apmērā viena projekta realizācijai līdz pat liela mēroga projektiem, kuru budžets pārsniedz 100 miljonus eiro vienas ieceres realizēšanai.

No Latvijas līdz šim fonda līdzekļus ir piesaistījis uzņēmums “Aerones”, kas izstrādājis pasaulē pirmos robotu komplektus vēja turbīnu lāpstiņu remontam. Uzņēmums no Inovāciju fonda saņēmis 4,4 miljonus eiro, kas veido gandrīz 60% no kopējā projekta budžeta.

Inovāciju fonda projektu konkursos var pieteikties uzņēmumi no ES dalībvalstīm, kā arī Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas. Inovāciju fonda finansējums tiek gūts no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros gūtajiem ieņēmumiem.

Par pasākumu

Inovāciju fonda informācijas diena 2026 notiks Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) 3. februārī no pulksten 9.00 līdz 13.00. Pēc publiskās daļas uzņēmumiem paredzētas iepriekš plānotas individuālas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (DG CLIMA), Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārstāvjiem.

Pieteikties klātienes apmeklējumam iespējams šeit līdz 2. februārim vai līdz brīdim, kamēr klātienē pieejamais dalībnieku skaits ir sasniegts. Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē – LETA kanālā, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas Facebook lapā. Pasākuma valoda – angļu valoda, publiskās daļas ietvaros tiks nodrošināta sinhronā tulkošana.

Plašāka informācija par pasākumu un pasākuma programma pieejama KEM tīmekļvietnē.

Pasākums tapis sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) īsteno Nordplus Adult 2025 projektu “Pieaugušo izglītība vietējās un reģionālās attīstības vajadzībām” (RegiLink), kas paredz mācību un pieredzes apmaiņas braucienus starp 3 projekta partneriem: Rīgas plānošanas reģionu (vadošanais partneris), Tartu Radošo industriju centru (Igaunija) un Turku Lietišķo zinātņu universitāti (Somija). 2025. gada semptembra sākumā īstenojām pirmo pieredzes apmaiņas pasākumu un kopā ar Somijas kolēģiem viesojāmies Tartu. Mūsu reģionu pārstāvēja izglītības un uzņēmējdarbības speciālisti no RPR un pašvaldībām.

Programmas ietvaros iepazinām Tartu zinātnes centra  darbību, Tartu uzņēmējdarbības konsultāciju centru, “Creative Destruction Lab” un Tartu StartUPDay, tikāmies ar Tartu Filmu fonda un Tartu Modes festivāla pārstāvjiem, kā arī Radošo industriju centra vadību. Visas minētās organizācijas veido uzņēmējdarbības atbalsta un reģiona attīstības ekosistēmu, savstarpēji sadarbojoties. Šajā sistēmā integrēta arī pieaugušo izglītība. Viesojāmies Tartu koledžā, kur apmeklējām gan konferenci, gan lauksaimniecības tehnikas izstādi, kas veidota kā profesionālās orientācijas un karjeras atbalsta pasākums.

Tartu tautskolā uzzinājām, kas ir populārākie virzieni neformālajā izglītībā, Igaunijas Nacionālajā muzejā tikām iepazīstināti ar muzeja izglītības programmām. Visbeidzot, tiekoties ar mazajiem uzņēmējiem “Sīpolu ceļā”, redzējām, ka neformālās izglītības aktivitātes (piemēram, meistarklases) var būt pieprasīts tūrisma produkts.

Plašo darba programmu papildināja izcila kultūras programma: Arvo Pērta mūzikas koncerts, ekskursija pa Tartu pilsētas centru, Nacionālā muzeja ekspozīciju apskate, kultūrvēsturiskā mantojuma iepazīšana “Sīpolu ceļā”.

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) novembrī un decembrī rīko četras bezmaksas konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas notiks 6. novembrī un 20. novembrī no plkst. 9.00 līdz 12.00 un  5. decembrī un 16. decembrī no plkst. 13.00 līdz 16.00 tiešsaistē – videokonferenču platformā Microsoft Teams. Konsultācijas sniedz Profesionālās tālākizglītības centra “FIBRA” pasniedzēji NVA īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta „Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.

Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.

Pieteikties konsultācijām darba devēji var tuvākajā NVA filiālē vai elektroniski – NVA tīmekļvietnes sadaļā “Konsultācijas”. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Atgādinām, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta „Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus ar invaliditāti, NVA piedāvā arī ergoterapeita pakalpojumu un vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Lai pieteiktos darba vietas pielāgošanas pakalpojumam, darba devējam jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba vietas pielāgošana”, aizpildīts pieteikums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo E-adresi.

Plašāka informācija darba devējiem par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai pieejama NVA tīmekļvietnē: https://www.nva.gov.lv/lv/personu-ar-invaliditati-nodarbinatiba, savukārt par NVA atbalstu darba meklētājiem ar invaliditāti vairāk lasiet: https://www.nva.gov.lv/lv/nodarbinatibas-atbalsts-personam-ar-invaliditati.

Atgādinām, ka NVA darbojas arī Nodarbinātības atbalsta centrs personām ar invaliditāti, kas atrodas Rīgas reģionālās filiāles pirmajā stāvā (Jēzusbaznīcas ielā 11, Rīgā). Personu ar invaliditāti apkalpošanai pielāgotajās centra telpās ik darba dienu klientus apkalpo specializētie nodarbinātības organizatori, kuri sniedz atbalstu nodarbinātības jautājumos, piemeklē piemērotas vakances, informē par NVA mācību, nodarbinātības un atbalsta pasākumiem.