Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar UniLab, Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību un RISEBA piedāvā piecu nedēļu apmācību programmu “Venture Catalysts”, kas veidota, lai atbalstītu pētniekus, uzņēmējus un jaunuzņēmumu veidotājus ceļā uz inovatīvu ideju komercializāciju. Programma sniedz padziļinātu ieskatu zinātnes atklājumu pārveidē reālos tirgus produktos vai pakalpojumos, intelektuālā īpašuma pārvaldībā, inovāciju vadībā un uzņēmējdarbības stratēģijās, nodrošinot teorētisku un praktisku pieeju uzņēmējdarbības attīstībai.

Dalībniekiem būs iespēja apgūt prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, tostarp komandas vadību, tirgus izpēti un finansējuma piesaisti. Programmas saturs pielāgots gan zinātniekiem, kuri vēlas komercializēt savus pētījumus, gan uzņēmējiem, kuri plāno veidot jaunuzņēmumus tehnoloģiju un inovāciju jomā.

Ieva Jāgere, LIAA direktore: “Esam gandarīti arī 2025. gadā organizēt apmācības, kurās ikviens topošais un esošais biznesa līderis gūs būtisku ieskatu nozarē un praktiskus rīkus sava biznesa plāna īstenošanā. Ceru, ka dalībnieki pielietos iegūtās prasmes nākotnē, radot veiksmīgus uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību.”

Andris Baumanis, UniLab vadītājs: “Šāda veida apmācības ir nozīmīgs solis inovāciju ekosistēmas attīstībā Latvijā. Zinātnisko pētījumu komercializācija ir būtiska, lai stiprinātu valsts konkurētspēju un sekmētu ekonomikas izaugsmi, un “Venture Catalysts” nodrošina nepieciešamās zināšanas un rīkus šo mērķu sasniegšanai.”

Voldemārs Brēdiķis, programmas pasniedzējs: “Programmas ietvaros dalībnieki iegūs ne tikai teorētisku bāzi, bet arī praktiskas iemaņas, kas palīdzēs veidot inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmumus. Svarīgi ir ne vien radīt tehnoloģiski attīstītus risinājumus, bet arī prast tos efektīvi virzīt tirgū.”

Mācību laikā dalībnieki iegūs praktisku pieredzi un individuālu pieeju savu projektu attīstībai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta komandas dinamikai un stratēģiskai domāšanai, kas ir būtiski faktori ilgtspējīgas uzņēmējdarbības izveidē.

Apmācības norisināsies no 2025. gada 25. marta līdz 24. aprīlim, apvienojot interaktīvas tiešsaistes nodarbības ar klātienes tikšanās reizēm. Pieteikšanās atvērta līdz 2025. gada 20. martam LIAA tīmekļvietnē www.liaa.gov.lv.

Programma tiek īstenota ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” ietvaros, nodrošinot dalībniekiem unikālu iespēju attīstīt savas inovācijas un uzņēmējdarbības prasmes.

Papildu informācijai:
Elīna Norniece-Muthukrišnana, Riga Business School komunikācijas un mārketinga projektu vadītāja, [email protected]

Pirmo reizi konferences “TechChill 2025” ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru un nodibinājumu “TechChill” organizē Investoru dienu, kas notiks 5. februārī plkst. 17.00.

Investoru diena ir īpašs pasākums, kas paredzēts privātiem investoriem, riska kapitāla pārstāvjiem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un citiem investoriem, kurus interesē investīciju iespējas Latvijā.

Pasākuma laikā notiks paneļdiskusija, kur pieredzējuši ārzemju investori kopā ar LIAA direktori Ievu Jāgeri diskutēs par investīciju vidi – kādas iespējas ārzemju investori saskata un izmanto Baltijas valstīs.

Tāpat Investoru dienā tiks organizēti arī trīs apļa diskusiju galdi par aktuālām tēmām Latvijas jaunuzņēmumu sektorā un ar šo diskusiju galdu ir plānots popularizēt šīs tēmas un rast jaunus risinājumus esošajām problēmām.

Diskusijas notiks par sekojošām jomām:

  • Tehnoloģijas un aizsardzība (Hardware & Defence);
  • Zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas un dzīvības zinātnes (DeepTech & Life Sciences);
  • Finanšu tehnoloģiju risinājumi (FinTech).

Pasākums notiks angļu valodā. Papildu informācija un reģistrācija: https://lu.ma/39qhv7te

3. februārī no plkst. 15.00 līdz 16.30 tiešsaistē, Zoom platformā (pieslēgšanās saite tiks nosūtīta e-pastā) norisināsies izglītojošā lekcija “Grāmatvedības aktualitātes mazajiem uzņēmējiem 2025. gadā” Ingrīdas Lejnieces vadībā!

Ingrīda Lejniece ir profesionāla grāmatvede, maģistra grāds ekonomikā, nodokļu konsultante, rakstu autore par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem.

Pasākuma programma:

  1. Grāmatvedības uzskaiti reglamentējošā likumdošana, pienākums kārtot grāmatvedību. Vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēma. Grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, noformēšana, uzglabāšanas kārtība. Kas ir  attaisnojuma dokuments, preču piegādes dokuments un nodokļa rēķins, to atšķiribas. Elektroniskie dokumenti un strukturētie e -rēķini.
  2. Grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā – jaunās likmes, fiksētais neapliekamais minimums, algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana. Kādas nodokļa likmes  tiks piemērotas rezumējošās kārtībā iesniedzot gada deklarāciju.
  3. Minimālās darba alga, kā aprēķina minimālo stundas tarifa likmi. VSOAIE darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
  4. Pienākums reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem.

Pieteikšanās: ej.uz/ga0302

Tiekamies, tīklojamies un esam radoši!

Pieteikšanās līdz 01.02.

Pasākums ir bezmaksas!

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pieteikties ergoterapeita pakalpojumam un saņemt vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai atbilstoši darbinieka vajadzībām. Darba vietu pielāgošanas pasākumus nodarbinātām personām ar invaliditāti NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros.

Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam aicināti pieteikties komersanti vai individuālie uzņēmumi, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu. Dotācija darba vietas pielāgošanas tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei.

“Ieguldot darba vietu pielāgošanā, mēs ne vien palīdzam darba ņēmējiem un darba devējiem, bet arī veicinām uzņēmumu veiktspēju un sociālo atbildību. Pieejama darba vide nozīmē iekļaujošāku sabiedrību un stiprākus uzņēmumus. Kopā veidosim darba vietas, kurās visi darbinieki var realizēt savus talantus un prasmes,” aicina NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs.

Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai?

  1. Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA tīmekļvietnes sadaļā  “Darba vietas pielāgošana”.
  2. Jāparaksta pieteikums ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta uz NVA oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā Kontakti.

Detalizētāka informācija par NVA preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Darba vietas pielāgošana”.

Ministru kabineta š.g. 7. janvāra sēdē apstiprināta jauna ES fondu atbalsta programma maziem un vidējiem komersantiem Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai (tap.portals.mk. gov.lv).

Inovācijas ir būtisks Latvijas ekonomikas konkurētspējas faktors, un jaunā atbalsta programma ar 98,4 miljonu eiro finansējumu sniedz iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā, attīstībā un jaunu produktu izstrādē. Šie pasākumi veicinās augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, radīs jaunas darba vietas un palielinās eksporta apjomus. Mēs sagaidām, ka līdz 2029. gadam tiks radīti vismaz 40 jauni produkti un 240 labi apmaksātas darba vietas, kas sekmēs ekonomikas izaugsmi un Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. Aicinu uzņēmējus izmantot šīs iespējas un kļūt par daļu no inovāciju attīstības,” uzver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Atbalsta programmas mērķis – sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās.

Atbalsta programmas kopējais finansējums – 98,4 milj. EUR (t.sk. ERAF finansējums 83,6 milj. EUR un valsts budžeta finansējums  14,8 milj. EUR).

Valsts atbalsts inovatīvu un duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādei komersantiem būs pieejams kā kombinēts finanšu instruments – Altum aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Aizdevuma apmērs vienam komersantam – no 300 tūkst. līdz 5 milj. EUR; Altum piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide būs līdz 30 %, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR. Komersantam pirms projekta pieteikuma iesniegšanas Altum būs jāsaņem Latvijas Zinātnes padomes vai Aizsardzības ministrijas atzinums par produkta atbilstību inovatīva produkta vai duāla pielietojuma inovatīva produkta definīcijai.

Savukārt pētniecības un attīstības darbībām komersantiem būs pieejams Altum aizdevums 300 tūkst. līdz 1 milj. EUR apmērā (kapitāla atlaide šajā gadījumā netiks piešķirta).

Komersantam trīs gadu laikā būs jāveic ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vismaz 250 000 EUR gadā, jāsasniedz apgrozījuma pieaugums vismaz divas reizes pret investīciju projekta ieguldījumu apmēru, eksporta apjoms gadā jāpalielina vismaz par 20% salīdzinājumā ar eksporta apjomu investīciju projekta pabeigšanas gadā, uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 EUR jārada vismaz viena jauna darba vieta, kas tiek saglabāta vismaz divus gadus pēc tās izveidošanas, un šajā laikā tiek nodrošināts, ka šiem darbiniekiem mēneša vidējā bruto darba samaksa nav mazāka par vidējo apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,6.

Plānots, ka atbalsta programmas ietvaros līdz 2029. gada beigām atbalsts kopumā tiks sniegts 40 komersantiem, izveidoti 40 jauni produkti, papildus valsts un ES fondu investīcijām inovāciju attīstībā ieguldot vēl vismaz 71,4 milj. EUR privātās investīcijas,  savukārt ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegs vismaz 8 milj. EUR gadā, kā arī  tiks nodrošināts eksporta pieaugums sākot ar 2026.gadu par vismaz 100 milj. EUR gadā. Tāpat plānots, ka kopumā tiks radītas vismaz 240 jaunas augstāk kā vidēji tautsaimniecībā reģionos apmaksātas darba vietas, darbaspēka nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā ik gadu palielinoties par 5 milj. EUR.

Ekonomikas ministrijas (EM) 2025. gada budžeta projektā lielākā daļa – nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 milj. eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai – augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu eiro apmērā.

Inovāciju attīstībai 2025. gadā komersantiem joprojām būs pieejama virkne Atveseļošanas fonda programmu, kā arī ES struktūrfondu atbalsta programmas, kopumā šim mērķim novirzot 89,7 milj. eiro – atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai, lai palielinātu privātos pētniecības un attīstības izdevumus, atbalsts MVU biznesa inkubācijas aktivitātēm, iespējkapitāla ieguldījumi, atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu, pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kā arī atbalsts jaunu produktu attīstībai.

Papildu inovāciju attīstībai EM 2025. gada valsts budžetā paredzēti vēl 10 milj. eiro līdzšinējās Inovāciju fonda ilgtermiņa pētījumu programmas tālākai īstenošanai, kā arī jauna Inovāciju ieguldījumu fonda izveidei, lai atbalstītu uzņēmumus inovatīvu ideju īstenošanā dažādās viedās specializācijas jomās. Inovāciju attīstībā nozīmīgi spēlētāji ir arī jaunuzņēmumi, tāpēc arī nākamgad turpināsim atbalstīt jaunuzņēmumu ekosistēmas nevalstiskās organizācijas starptautiska līmeņa pasākumu organizēšanai un konsultācijām, šim mērķim 2025. gada valsts budžetā paredzēti 400 tūkst. eiro.

Digitalizācijas sekmēšanai uzņēmumos arī nākamgad Atveseļošanas fonda un ES struktūrfondu ietvaros būs pieejami 44,3 milj. eiro uzņēmumu atbalstam procesu digitalizācijai, jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā, t.sk. mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku ieviešanai ražotnēs, uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kā arī komersantiem būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi.

Produktivitātes un eksporta kāpināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai 2025. gadā no Atveseļošanas fonda un ES struktūrfondiem komersantiem būs pieejams atbalsts 73,3 milj. eiro apmērā – aizdevumi ar kapitāla atlaidi inovatīvu produktu izstrādei uz eksportu orientētiem komersantiem, aizdevumi investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem, garantijas un portfeļgarantijas, atbalsts  nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, starta un izaugsmes aizdevumi investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī atbalsts eksporta veicināšanas aktivitātēm, uzņēmumu dalībai kapitāla tirgū un tūrisma produktu attīstībai.  2025. gada valsts budžetā esam raduši iespēju vēl papildus novirzīt 7,8 milj. eiro dažādām preču un pakalpojumu eksporta un investīciju piesaistes aktivitātēm, t.sk. augsta līmeņa biznesa delegāciju vizītēm ārvalstīs ar nozares uzņēmumu pārstāvību organizēšanai, kvalitatīvākai un ātrākai ārvalstu investoru un eksportējošo uzņēmēju apkalpošanai, kā arī ārvalstu investīciju pieauguma sekmēšanai.

Tāpat turpināsies investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā ES struktūrfondu un Atveseļošanās fonda atbalsta programmu ietvaros – atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un energoresursu racionālākai izmantošanai komersantiem būs pieejami 26,5 milj. eiro.  Papildus jāuzsver, ka 2025. gadā turpināsies investīcijas Latvijas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijā 21 milj. eiro apmērā, kas sekmēs uzņēmējdarbības drošību un konkurētspēju turpmākajos gados.

Vairāk informācijas EM mājaslapā.

Avots: Ekonomikas ministrija

12. decembrī RPR kopā ar Sustinere Latvija konsultantu atbalstu platformā MS Teams veiksmīgi novadīja tiešsaistes semināru “Ilgtspējas aspektu nozīme, pašreizējās tendences un nosacījumi perspektīvai biznesa attīstībai”.

Pasākums pulcēja dažādu nozaru, pašvaldību un uzņēmējdarbības sektoru profesionāļus, taču lielākā daļa no klātesošajiem pārstāvēja lielos uzņēmumus – būvmateriālu ražotājus, tirdzniecības un pārtikas sektoru. Tie ir uzņēmumi, kas jau tagad gatavojas ziņot pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām. Uzņēmējiem bija iespēja gūt detalizētu informāciju un padomus par to, kā labāk noformēt šādu ziņojumu un kas ir galvenie ilgstpējīga uzņēmuma aspekti.

Semināra galvenie akcenti:

Sustinere Latvija eksperti apmeklētājiem skaidroja jauno Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) un uzsvēra svarīgākās pamatlietas, kurām jāpievērš uzmanība, veicot būtiskuma analīzi un ieviešot pareizu ilgtspējas pārvaldību uzņēmumā. Šādi ieteikumi ir vērā ņemami un ieviešami arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie ir nosprauduši mērķi kļūt par ilgtspējīgiem uzņēmumiem, jo īpaši, ja tie eksportē vai plāno savu plašāku attīstību. Ir svarīgi saprast to, ka lielie klienti, kam tiek piegādāti produkti, jau prasa vai drīzumā sāks prasīt dažādu ar ilgtspēju saistītu informāciju, kā piemēram, CO2 aprēķinus, kas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem vairumam uzņēmumu. Tikai 4% no 150 Latvijā ziņojošiem uzņēmumiem atklāj mērķus emisiju mazināšanai.

Pasākuma laikā dalībniekiem tika atbildēts arī uz viņus interesējošiem jautājumiem, kas tika iepriekš iesūtīti, piemēram, par ziņojuma struktūras veidošanu vai to, cik detalizēti un precīzi ir jāatklāj informācija un dati par savu uzņēmumu, jo ziņošanas prakse tiek novērota dažāda.

Nobeigumā Sustinere Latvija dalījās ar pētījuma rezultātiem, kas  atklāja, ka Latvijas uzņēmumi atpaliek praktiski visos ilgtspējas jautājumos salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā arī ES kopumā. Eksperti pieņem, ka līdzīga situācija ir arī MVU vidū, tāpēc ir jāturpina izglītot un sniegt praktiskus risinājumus gan lieliem, gan mazākiem uzņēmumiem, lai veicinātu ekonomikas attīstību un konkurētspēju, jo ilgtspējīgas uzņēmējdarbības ieviešana ir viens no priekšnosacījumiem konkurējot ar līdzīgiem uzņēmumiem gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās.

Nodarbības valsts aģentūra sadarbībā ar EURES tīklu 28. novembrī organizēja semināru Rīgas reģiona darba devējiem “Veiksmīgs uzņēmums reģionā: Nodarbinātības valsts aģentūras un partneru atbalsta iespējas un potenciāls”. Šajā seminārā tikai aicināti piedalīties reģiona uzņēmēji un novadu uzņēmējdarbības speciālisti, lai uzzinātu visas aktualitātes par pieejamajām atbalsta iespējām, ko sniedz tādas organizācijas kā NVA, ALTUM un Rīgas plānošanas reģions.

Semināru atklāja Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Ieva Hahele, laipni aicinot pasākuma klausītājus un dalībniekus uz sarunu. Prezentācijas aizsāka NVA Darba devēju atbalsta nodaļas vadītāja Gunta Fauste, iepazīstinot klātesošos ar NVA piedāvāto praktisko atbalstu sākot no vakances publicēšanas līdz darbinieku atlasei.

Tālāk par šobrīd aktuālajiem NVA sniegtajiem pakalpojumiem darba devējiem pastāstīja iestādes Rīgas reģionālās filiāles Darba tirgus daļas vadītāja Sandra Tarabrina. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar jauninājumiem NVA mājaslapā un tās funkcionalitāti, kā arī varēja saņemt atbildes uz jautājumiem par pareizu vakanču ievietošanu.

Par EURES tīklu un tā sniegto atbalstu darbinieku piesaistei no ES/EEZ valstīm prezentāciju sniedza NVA Rīgas filiāles konsultants EURES jautājumos Juris Liepiņš. Šajā segmentā tika izklāstīta informācija par labāko pieeju darba devējiem, kas vēlas pieņemt darbā speciālistus no citām Eiropas valstīm ārpus Latvijas. un kuriem radušies jautājumi vai atklājušies šķēršļi šajā procesā. Valsts darba inspekcijas metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā juriskonsulte Zaiga Strodedalījās ar VDI aktualitātēm, kas īpaši attiecas uz darba devējiem šobrīd pēc likumu izmaiņām attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu prasībām no darba devēja puses.. Uzņēmēji varēja noskaidrot labāko veidu, kā norādīt savas nepieciešamās valodu prasības vakancēs, lai tas atbilstu jaunajam likumam un palīdzētu darbiniekiem pēc iespējas vieglāk veidot kontaktu ar darba devējiem.

Par Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pieejamo atbalstu uzņēmējiempastāstīja ALTUM Centra reģiona Vecākā klientu darījumu vadītāja Zanda Eihe, īsumā izklāstot pieejamās atbalsta iespējas un apjomu dažādās uzņēmējdarbības sfērās.

RPR uzņēmējdarbības speciāliste Katrīna Celeste noslēdza prezentāciju posmu ar kopskatu uz Rīgas reģiona uzņēmējdarbības vidi, katra novada individuālo atbalstu un kopīgajām grantu programmām, kā arī iepazīstināja ar pašas iestādes piedāvāto atbalstu uzņēmējiem un dalījās ar noderīgākajām interneta vietnēm, kur detalizētāk iespējams meklēt atbalstu. Pasākuma izskaņā klausītāji varēja piedalīties nelielā jautājumu un atbilžu sesijā un veidot sadarbības tīklus savā starpā, cerot uz tālāku sadarbību un uzņēmējdarbības izaugsmi reģionā.

Ilgtspēja kļūst par arvien nozīmīgāku faktoru uzņēmējdarbības attīstībā, palīdzot veidot konkurētspējīgus, videi draudzīgus un sociāli atbildīgus un tādejādi pieprasītākus biznesa risinājumus. Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centrs, veicinot sabalansētu ekonomisko, sociālo un vides attīstību reģionā, sniedz atbalstu uzņēmumiem un pašvaldībām ilgtspējas jautājumos, tāpēc vēlamies Jūs aicināt piedalīties tiešsaistes seminārā “Ilgtspējas aspektu nozīme, aktuālās tendences un nosacījumi perspektīvas uzņēmējdarbības attīstīšanā”, kas notiks 12. decembrī no plkst. 13.00 līdz 14.00 MS Teams platformā.

Semināra laikā tiks aplūkoti šādi jautājumi:
• Ilgtspējas tendences uzņēmējdarbībā Latvijā un Baltijā (Sustinere veiktais pētījums);
• CSRD ziņošanas prasības un prakses;
• Praktiski un pieejami risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem ilgtspējas ieviešanā.

Semināru vadīs Dace Helmane, kura vairāk nekā 15 gadus izglīto Latvijas uzņēmumus par ilgtspējīgu attīstību un atbalsta tos ceļā uz ilgtspēju. Sustinere sastāvā viņa vada Latvijas komandu, atbalstot uzņēmumus būtiskuma izvērtēšanā, ieinteresēto pušu dialogā, ESG stratēģiskajā plānošanā un ziņošanā.

Daci papildinās Kristīne Doroško, kura ir ESG un biznesa ilgtspējas vadības konsultante Latvijā ar plašu pieredzi Eiropas Savienības vides un klimata likumdošanā.

Lai pieteiktos, lūdzam aizpildīt reģistrācijas anketu līdz 9. decembrim https://forms.office.com/e/yJy1iK40Kh. Dalībniekiem piedāvajam iespēju pievienot 1 interesējošu ar ilgtspēju saistītu jautājumu uz kuru Sustinere ekspertes atbildēs prezentācijas noslēgumā.

Ir noslēdzies atklātais konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu. Ekonomikas ministrs lēmis amatā iecelt Ievu Jāgeri.

Ieva Jāgere ir finanšu un investīciju eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi korporatīvajās finansēs un ir vadījusi liela apjoma investīciju piesaistes darījumus. Konkursa uzvarētājas līdzšinējā darba vieta ir Finanšu institūcija ALTUM. Tāpat I. Jāgere ir finanšu un investīciju konsultāciju uzņēmuma “Callidus Capital” vadošā partnere un neatkarīga “Indexo” Iekšējās revīzijas komitejas locekle.

Laika posmā no 2016. gada līdz 2022. gadam I. Jāgere bijusi “Callidus Capital” izpilddirektore, bet vēl iepriekš vairāk nekā trīs gadus uzņēmumā “Oaklins Baltics” ieņēmusi Korporatīvo finanšu vadītāja amatu un bijusi atbildīga par dažādu klientu investīciju piesaisti un darījumu vadīšanu.

Ekonomikas ministra izvēlētā jaunā LIAA direktore Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga) ir ieguvusi maģistra grādu biznesa administrācijā, kā arī maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un biznesā Latvijas Universitātē.

Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase norisinājās trīs kārtās. Konkursā dalību pieteica 18 pretendenti.

Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Atlases otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt LIAA direktora amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par LIAA prioritārajiem attīstības virzieniem, tostarp par to, vai ir nepieciešams atteikties no kādiem esošajiem attīstības virzieniem. Savukārt trešajā kārtā tika pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana, komandas vadīšana.

Informācija par konkursa komisijas sastāvu pieejama Valsts kancelejas tīmekļvietnē.

Rakstu sagatavoja: LIAA