Šī gada 17. oktobrī Rīgas plānošanas reģiona pārstāve, SECON projekta eksperte Vita Žunda piedalījās Labklājības ministrijas konferencē “Sociālās ekonomikas attīstības iespējas un izaicinājumi”, kas tika organizēta Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros. Konference pulcēja nozares ekspertus, sociālos uzņēmējus, valsts un pašvaldību pārstāvjus, lai iepazītos un diskutētu par sociālās ekonomikas attīstības perspektīvām Latvijā.

Konferenci ar uzrunu atklāja labklājības ministrs Uldis Augulis. Ar savu prezentāciju konferencē piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Miia Rossi-Gray, lai sniegtu ieskatu par sociālās ekonomikas nozīmi Eiropas attīstībā.

Ar savu redzējumu par sociālās ekonomikas attīstības iespējām Latvijā dalījās Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis ieskicēja Latvijas sociālās ekonomikas plāna aprises un aicināja dalībniekus iesaistīties tā izstrādē.  Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Alda Sebre runāja par sociālajām inovācijām. Konferences dalībniekiem bija iespēja iesaistīties paneļdiskusijā, gan paužot viedokļus, gan uzdodot jautājumus.  Konferences 2. daļā visi dalībnieki strādāja trīs darba grupās , apspriežot sociālās ekonomikas plāna 2025.-2029. gadam rīcības virzienus.

Būtiski atzīmēt, ka sagatavotie priekšlikumi par sociālās ekonomikas plānu 2025.-2029. gadam vienā no rīcības virzieniem “Sociālo ekonmiku veicinošu sistēmu attīstība” paredz pašvaldību un plānošanas reģionu iesaisti sociālās ekonomikas ekosistēmu nostiprināšanā un attīstībā. Konference bija iespēja satikt vairākus reģiona pašvaldību pārstāvjus un sociālos uzņēmējus, kas jau iepazīti SECON projektā, kā arī citu plānošanas reģionu pārstāvjus. Ar plānošanas reģionu kolēģiem vienojāmies, ka būtu vērtīgi tikties atsevišķi, lai kopīgi runātu par priekšlikumiem socialās ekonomikas plānam.

Par projektu lasiet: rpr.gov.lv/project/secon/

ALTUM un Labklājības ministrija trešdien, 7. augustā, svinīgi atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

Informācija par pieteikšanos programmā

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

“ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro. Savukārt visiem citiem sociālajiem uzņēmumiem, grantam piesakoties otro reizi, atbalsta intensitāte otrajam grantam būs 60%. Visa veida sociālajiem uzņēmumiem, kas pretendē uz grantu apjomā no 40 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, maksimālais grants ir 60% no projekta attiecināmajām izmaksām. Uz finansējumu apjomā virs 40 tūkstošiem eiro var pretendēt uzņēmumi, kuri darbojas vismaz divus gadus un kuriem pozitīva saimnieciskā darbība.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa:

“Ikdienā Latvijas Sociālās uzņēmējdarības asociācija veido vidi, kur sociālajai uzņēmējdarbībai augt, un šī atbalsta programma ir vēl viens būtisks resurss sociālajiem uzņēmumiem, lai stiprinātu un attīstītu savu darbību. Mēs redzam, ka sociālie uzņēmumi spēj sniegt dažādus vērtīgus risinājumus ilgtermiņa pārmaiņām Latvijā un svarīgi, ka arī sabiedrība to redz un novērtē, tajā skaitā iegādājoties preces un pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks:

“Sociālā ekonomika Eiropā nodrošina 13,6 miljonus iekļaujošas un kvalitatīvas darbvietas, tādējādi sekmējot gan sociālo inovāciju, gan arī zaļo un digitālo pārkārtošanos. Sociālā ekonomika veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu un 2030. gada pamatmērķu sasniegšanu. Eiropas Komisija šo mērķu veicināšanai gan iepriekšējā, gan esošajā finanšu periodā ir paredzējusi arī nozīmīgu finansiālo atbalstu. Šajā 2021.-2027. gada finanšu programmā tieši sociālās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem ir pieejami 10,2 miljoni eiro. Aicinām sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus aktīvi izmantot šīs programmas sniegtās iespējas!”

Preses brīfingā, kas notika 2024. gada 7. augustā, piedalījās Labklājības ministrijas politikas departamenta direktors Imants Lipskis, kurš pastāstīja, ka sociālo uzņēmumu statusu pašreiz saņēmuši 212 uzņēmumi, par kuriem informācija pieejama īpaši veidotā katalogā Labklājības ministrijas mājas lapā. Tur iespējams iepazīties ar nozarēm, ko šie komersanti pārstāv, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem, ražojumiem u.c. Lipskis pauda, ka ministrija plāno arī dažādas aktivitātes, lai veicinātu šo uzņēmējdarbības normu, tostarp rīkojot seminārus un apmācības, organizējot sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, uzsācēju ideju konkursu u.c.

Savukārt Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla stratēģiskās attīstības vadītāja Una Meiberga sacīja, ka arī Āgenskalna tirgus ir sociālais uzņēmums, kas izmantoja iespēju pieteikties grantam un realizēt biznesa ideju programmas pirmajā posmā. “Tirgus ir vieta, kur satiekas organizācijas, jaunie uzņēmumi, zemnieki, amatnieki, mākslinieki un apkaimes iedzīvotāji, tāpēc mūsu sabiedrībai tā palīdz kļūt iekļaujošai, attīstīties un augt,” saka U.Meiberga.

Iepriekšējā grantu programma tika īstenota no 2017. līdz 2023. gadam, realizējot 204 projektus.

Pagājušajā nedēļā Ropažos labdarības veikalā “Reto bazārs” SU “Reto cerība” pie sevis uzņēma Rīgas reģiona sociālos uzņēmējus un plānošanas reģiona pārstāvjus uz projekta SECON fokusgrupas diskusiju par sociālās uzņēmējdarbības pieredzi un priekšlikumiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Diskusijas moderatore bija LSUA Padomes priekšsēdētāja un SU “Sonido” vadītāja Inga Muižniece.

Tikšanās sākumā dalībnieki iepazīstināja ar sevi un pārstāvētajiem uzņēmumiem – klātienē bija ieradušies pārstāvji no SU “Dzīves Oāze”, SU izglītības iestādes “Knābis”, SU “Vieni Otri”, Rīgas plānošanas reģiona uzņēmējdarbības nodaļas pārstāvji, kā arī Ropažu novada pašvaldības pārstāvis Guntars Kniksts, un pie sevis uzņēma SU “Reto cerība” vadītāji. Diskusijas laikā tika pārrunāta sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā un dažādi škēršļi, ar ko uzņēmējiem nācies saskarties savas darbības laikā. Dalībniekiem bija arī iespēja izvērtēt, kur būtu nepieciešams atbalsts gan no pašvaldībām, gan valsts. Sarunas gaitā dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka svarīgākais darbības virziens šobrīd būtu mainīt gan sabiedrības, gan valsts ierēdņu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un izskaidrot, kas patiesībā ir iekļauts ikdienas darbā ar to.

Pēc diskusijas viesiem bija iespēja iepazīties ar pašu uzņēmumu “Reto cerība” un tā darbības princpiem un galveno mērķi, kamēr uzņēmuma vadītāji atbildēja uz dažādiem jautājumiem, kas raisījās pārējiem uzņēmējiem, salīdzinot savu pieredzi ar citiem. Tāpat klātesošie arī varēja apskatīt pašu labdarības veikalu “Reto bazārs”, kur tiek tirgotas gan dažādas lietotas preces mājai, gan arī uzņēmuma darbinieku ražotās preces.

Tikšanās noslēgumā notika pieredzes apmaiņa starp uzņēmējiem, kas tajā piedalījās, un dalībnieki atzina, ka šī bija neizsakāmi vērtīga saruna, kas jāturpina raisīt tālāk, lai stiprinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.

Laikā no 15. aprīļa līdz 19. aprīlim Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pārstāvji piedalījās SECON projekta 3. sanāksmē, kā arī tematiskajā seminārā par sociālo uzņēmējdarbību veicinošas vides veidošanu.  Tematiskajā seminārā piedalījās ne tikai partneru pārstāvji, bet dažādas ieinteresētās puses, ieskaitot sociālos uzņēmējus. Papildus tam tika organizētas vairākas vizītes pie nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības labās prakses piemērus Hargitas reģionā.

Pārstāvot Rīgas plānošanas reģionu, tematiskajā seminārā un vizītēs piedalījās arī Siguldas novada pašvaldības Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe un Siguldas novada sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Indra Seļuka.

Tematiskjā seminārā Hargitas reģiona pašvaldības pārstāvis dalījās ar sociālās uzņēmējdarbības statistiku Rumānijā un reģionā, stāstīja par sociālās uzņēmējdarbības formām un izaicinājumiem. Hargitas reģiona sociālie uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas dalījās ar informāciju par savām aktivitātēm.  RPR eksperte prezentēja labās prakses piemērus no Latvijas un RPR, kas tika iekļauti iesniegšanai Interreg Europe datu bāzē. Viens no tiem ir Siguldas novada sociālais uzņēmums “Visi Var”.  Seminārā uzstājās arī Spānijas, Bulgārijas un Polijas pārstāvji. Īpaši interesants bija Polijas uzņēmējas stāsts par sociālo projektu Mazovijas reģionā.

Mūsu reģiona SECON projekta Sadarbības grupas pārstāves no Siguldas novada visaugstāk vērtēja vizītes pie sociālajiem uzņēmumiem. Šīs vizītes deva iespēju ieraudzīt, kādā spektrā un mērgogā darbojas sociālie uzņēmumi. Tāpat arī bija redzams, ka veiksmīga attīstība balstās uz sadarbību ar pašvaldību, kopienu, NVO, citām organizācijām un uzņēmumiem.

Interesanta bija tikšanās kopienas centra “KOZ” kafejnīcā un iepazīšanās ar to, kā darbojas tās finanses, Civitas fonda stāstījums par to, kā tiek atbalstīti vietējie mājražotāji Merkuri Ciuc apkārtnē un viesošanās mājražotāju veikaliņā, Caritas fonda stātījums par to, kā tiek radītas nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un visbeidzot – Asociācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām dienas centra apmeklējums, kur redzējām daudzas labi aprīkotas darbnīcas. Šis piemērs apliecināja, ka sociālajā uzņēmējdarbībā ir daudzveidīgas iespējas gūt ienākumus.

Otrās dienas vakarā uzņemošie partneri no Hargitas regiona pašvaldības piedāvāja iepazīt arī reģiona kultūru: vietējo jauniešu mūzikas ansambļa un deju kolektīva uzstāšanos.