Šogad pārtikas izstādē Riga Food 2023 piedalījās Rīgas plānošanas reģions ar savu stendu, kurā 16 reģiona uzņēmēji prezentēja savu produkciju visiem izstādes apmeklētājiem. Piektdien, 8. septembrī, izstādi apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents ciemojās arī pie mūsu reģiona stenda, apsveicinoties ar uzņēmējiem, noskaidrojot interesantus faktus par produkciju, kā arī piedaloties kopbildes uzņemšanā. Par izstādē pieredzēto prezidents izteicās šādi: “Latvijā dzīvo un darbojas ļoti radoši cilvēki, uzzināju ļoti daudz jauna par mūsu pārtikas ražotājiem un viņu radītajiem produktiem Riga Food izstādē.

Jūrmalas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatoru aicina Jūrmalas uzņēmējus piedalīties Jūrmalas uzņēmēju brokastīs 21. septembrī.

Uzņēmēju brokastis tiks rīkotas 21. septembrī plkst. 9.30–14.00 LIAA Jūrmalas biznesa inkubatorā Piestātnes ielā 11 A. Aicinām uzņēmējus pieteikties līdz 17. septembrim!

Uzņēmēju brokastīs piedalīsies Jūrmalas valstspilsētas administrācijas, LIAA, finanšu institūcijas “Altum” pārstāvji, “Beat The Storm” uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Ingus Augstkalns, biedrības “ZINIS” vadītāja Vita Brakovska.

Interesentiem būs iespēja uzzināt LIAA jaunāko informāciju, kā arī plašāk par LIAA piedāvātajām iespējām uzņēmējiem, par finanšu institūcijas “Altum” piedāvājumu, noklausīties Ingus Augstkalna pieredzes stāstu, kā arī Vitas Brakovskas aicinājumu “Kļūsti par Jūrmalas uzņēmējdarbības vides arhitektu!”.

Pieteikšanās uzņēmēju brokastīm –  līdz 2023. gada 17. septembrim pa tālruni 67737864 vai elektroniski.

Šogad izstādē Riga Food Rīgas plānošanas reģiona stendā piedalīsies 15 vietējie mājražotāji un uzņēmēji no mūsu reģiona, demonstrējot savu unikālo produkciju gan saldumu, gan augļu, gan mērču un ievārījumu, gan jūras velšu formā. Dalībnieku sīkāks apraksts kopā ar fotoattēliem sniegs plašāku ieskatu šī gada izstādes piedāvājumā:

“Sergeja Jēgera meistardarbs”

Kontrtenors Sergejs Jēgers, kurš 2020. gadā kļuva arī par mājražotāju, izstādē Riga Food 2023 Rīgas plānošanas reģiona stendā prezentēs dažādus konservējumus, tādus kā: saldskābais čilli čatnijs, raudenes-tomātu mērce, rasoļņiks, biešu salāti tomātu sulā, kā arī marinēti sīpoli želejā.

“Ķemeru Dūņas” – Kemmern

Kemmern ir organiska Latvijā radīta bioaktīva dabas kosmētika no Ķemeru dūņām un sērūdeņraža minerālūdens, kas iegūts Ķemeru Nacionālajā parkā. Augstais organisko un bioloģiski aktīvo vielu īpatsvars ļauj dūņu vērtīgajām sastāvdaļām iekļūt ādas dziļākajos slāņos. Dūņas veicina ādas atjaunošanos, ilgstoši uzlabo limfas cirkulāciju un asinsriti, stiprina asinsvadus, uzlabo skābekļa apmaiņu, baro ādu ar vitamīniem un aktivizē audu vielmaiņu. Firmas sortimentā ietilpst viss no sejas, roku, pēdu krēmiem, ķermeņa losjoniem un lūpu balzāmiem, līdz pat sauļošanās krēmam.

“Dastea”

Dastea ir mājražotāja Didža Helmuta Ozoliņa produktu zīmols, kas šobrīd piedāvā augu tējas, augu sīrupus, augu pulverus un vannas maisiņus. Dastea zīmola pamati ir ar senu vēsturi, jo tas pastāv, pateicoties mammas zināšanām par augiem un to ietekmi uz cilvēku, kuras viņa ir ieguvusi no savas mammas un vecmammas, kā arī gadiem pētījusi, analizējusi un pati eksperimentējusi ar dažādiem augiem un to iedarbību.

Dastea filozofija ir koncentrēta uz katra produkta kvalitāti pāri kvantitātei, tāpēc produkti no paša apstrādes procesa sākuma tiek ievākti Latvijas skaistajās pļavās un plašajos mežos ar lielu uzmanību un rūpību.

“Lības”

Ģimenes uzņēmums Lības dārzi piedāvā gardus un veselīgus produktus, kuri ražoti no saimniecībā audzētām smiltsērkšķu ogām, kas pilnībā tiek pašu saimnieku pārstrādātas uz vietas, piedāvājot dažādus gardus un veselīgus produktus – sulu, sīrupu, pastilas, tēju, pulveri, ievārījumu, eļļu un vairāku veidu pikantās mērces pie pamatēdieniem.

“Pūces Vīni”

Vīna darītavas simbols Pūce godā dzimtas vārdu, kura paaudzēs glabājusi un attīstījusi mājas vīna gatavošanu. Darītava darbojas paļāvībā uz priekšgājēju viedumu – mantotajām receptēm un ģimenes arhīvā saglabātajiem pierakstiem.

“Ķiploku Pasaule”

Uzņēmums piedāvā veselīgu, kvalitatīvu un pašu zemē audzētu ķiploku un dārzeņu produkciju, kas tiek pārstrādāta līdz šim neiedomātos veidos un garšu kombinācijās, kas apmierinās dažādu veidu gardēžus. Katra recepte ir rūpīgi izstrādāta, pašu radīta un pilnveidota līdz pēdējai niansei. Produktu klāstā ietilpst dažādu veidu ķiploku mērces, marinējumi, piedevas, uzkodas, pesto, un pat saldie produkti.

Alus darītava “MIGLA”

MIGLAS alus ir sens saimnieka Aigara sapnis, kurš realizējies, spēkus apvienojot kopā ar jaunāko meitu Elīnu. Alus garšu meklēšanā, receptūru izstrādē, kā arī novērtēšanā piedalās visa ģimene. Apvienojot visas ģimenes stiprās puses – darītāju, runātāju un garšu pazinēju un dizaina ekspertu, tapis MIGLAS alus, kas šobrīd piedzīvo savus pirmos soļus alus pasaulē un cer iepriecināt ne vienu vien alus baudītāju!

“A’Polli”

Apolli šokolāde izstādē Rīgas plānošanas reģiona stendā piedāvās premium klases šokolādi – 8 veidu šokolādes ar riekstu pastu un unikālu dražeju līniju. Šī ir labas kvalitātes šokolāde, kurā ir tikai dabiskas sastāvdaļas, bagātas ar antioksidantiem no kakao. Interesenti varēs nodegustēt attīrītus un grauzdētus kakao graudiņus.

“Konfelāde”

Konfelāde ir marmelādes konfektes, ko gatavo no tīras augļu un ogu sulas. Katra konfekte ir ar izteiktu ogu un augļu garšu un krāsu, tomēr tām netiek pievienoti ne garšas pastiprinātāji, ne jebkādas krāsvielas. Uzņēmums piedāvā rabarberu, dzērveņu, ābolu/bumbieru/cidoniju, pīlādžu, aroniju Konfelādi. Īpašos godos gatavo Konfelādi šokolādē, brūkleņu, irbenāju, plūškoka un citu sulu konfektes.

“Macaronette”

Franču makarūni, kas paliks atmiņā. Piedāvājumā neskaitāmas klasiskas un eksotiskas garšas, kā arī brīnišķīgs vizuālais noformējums. Makarūni tiek gatavoti pēc pasūtijuma, un ir lieliska dāvana jubilejās vai izcils saldais ēdiens svētkos un īpašās dienās.

“MOTTRA”

Mottra kaviārs ir patiess gardēžu baudījums – tīrs, nevainojams un maigs. Ir ļoti labs iemesls, kāpēc Mottra Caviar tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar visiem citiem zīmoliem. MOTTRA kontrolē katru ražošanas posmu no brīža, kad store un sterlete nonāk tīrā, filtrētā Mottra tvertnes ūdenī, līdz kaviārs tiek nosūtīts pircējiem.

“Baltic Honey”

Medus ražotāji no Ķekavas un Mārupes dravām. Bioloģiskā saimniecība, kas ražo augstas kvalitātes medu ar dažādām garšu variācijām, kā arī no šī gada piedāvā sublimētas ogas/augļus atsevišķi – tos pašus, kurus izmanto medus maisījumu izveidei, tajā skaitā avenes, ābolus, apelsīnus u.c.

“Greenvalley”

Greenvalley atrodas Latvijā, kas ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Uzņēmumam ir lieli kūdras resursi, kurus var izmantot ne tikai kā izejvielu, bet arī piedāvāt kā gatavu substrātu maisījumus, kā arī var sagatavot individuālu substrātu, kas atbilst klienta vajadzībām.. Greenvalley piedāvā dažādus Baltijas kūdras veidus, ko var izmantot dārzkopībā, substrātu ražošanā, kompostēšanā, vai augsnes uzlabošanā.  Plant Nutrition – 100% organisks mēslojums jebkuram istabas augam. Šis produkts ir ražots Latvijā ar komposta slieku “Staratel” palīdzību. Viņas pārstrādā cilvēku radītos organiskos atkritumus, pārstrādes rezultātā tiek radīts vermi komposts, kas pēc tam tiek savākts, izžāvēts un attīrīts.

“NutriBoom”

Uzņēmuma ražotie liofilizētie produkti nodrošina veselīgā dzīvesveida sekotājiem saldumu un uzkodu alternatīvu, kas palīdz samazināt cukura un tauku patēriņu, kā arī palielina uzturvielu uzņemšanu. Liofilizācijas process saglabā produkta struktūru, garšu, aromātu un līdz 95-98% vitamīnu un minerālvielu, tāpēc liofilizētie augļi un dārzeņi ir veselīgi.

“Dabas Laboratorija”

Dabas Laboratorijas sulas ir lēni presētas, auksti spiestas (cold pressed). Šādi iegūtas sulas var saukt par dzīvām, jo tās ir nepasterizētas un nav pakļautas papildus apstrādei, tādejādi maksimāli saglabājot vitamīnus, minerālvielas un vērtīgos enzīmus. Sulas ir bez mākslīgām piedevām, garšas pastiprinātājiem, tās netiek atšķaidītas ar ūdeni. Dzerot sulas ikdienā var uzlabot pašsajūtu, vielmaiņu, ādas izskatu. Kopumā uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis, jo tiek saņemti dabīgi vitamīni, kas stiprina imūnsistēmu un aizsargā organismu.

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji no 9.-11. augustam piedalījās projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) otrajā pieredzes apmaiņas braucienā , kur visu Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti trīs dienu laikā iepazinās ar uzņēmējdarbības atbalsta vidi Kurzemē, kā arī apmeklēja dažādu nozaru uzņēmējus.

Kā vienmēr pasākums sākās ar iepazīšanos ar reģiona Uzņēmējdarbības centru, kur Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma iepazīstināja ar Uzņēmējdarbības centra aktivitātēm, veiksmes stāstiem un lepojās ar sadarbības tīkla atbalstu. Saldus novada pašvaldības  starptautisko sadarbības projektu vadītāja Lana Radčenko iepazīstināja ar īstenotajām idejām sabiedrības iesaistes jomā (koprades telpa “Saldus KOPtelpa”), kā arī sadarbību ar Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienību jeb Saldus uzņēmējdarbības atbalsta filiāli, LAD un LLKC vienībām, kā arī novada pagastu iesaisti kopēju ideju realizēšanā.

Kuldīga pārsteidza ar uzņēmību un radošumu: bērza saplākšņa rūpnīcā SIA “Stiga RM” valdes loceklis Jānis Osis, SIA “Stiga RM” iepazīstināja ar uzņēmuma darbības stratēģiju, kas ļauj noturēties kopējā tirgū, uzsverot darbinieku motivācijas nozīmi un labklājību. Viena no uzņemuma vērtībām ir sociālā uzņēmēja tituls – uzņēmums ziedojis gan Ukrainas atbalstam, gan Jaunpils pilij pēc nule notikušās augusta vētras, īsteno dažādus sociālos projektus bērnu atbalstam, sadarbojoties ar pašvaldību.

Rūpe par kultūrvēsturiskā mantojuma un vecpilsētas saglabāšanu ir viena no Kuldīgas prioritātēm, kur redzami veiksmīgi piemēri vēsturiskās arhitektūras gaumīgā apvienojumā ar laikmetīgo arhitektonisko risinājumu. Mums bija iespēja redzēt vienu no šiem piemēriem – Inovatīvā izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības koprades māja “Kuldīgas Adatu fabrika”, kurā atrodas prototipēšanas darbnīcas, LIAA Kuldīgas Biznesa inkubators, Kuldīgas digitālo inovāciju centrs, mākslas rezidences, kā arī šeit “mājvietu” raduši Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās maģistra studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studenti no visas pasaules. Vieta ir tapusi renovējot veco Kuldīgas slimnīcu, saglabājot autentisko vidi, bet piedodot tai mūsdienīgu izskatu un pielietojumu.

Kā veiksmīgi tiek risināts tūrisma piedāvājums, saglabājot unikālu dabas vidi, redzējām Jūrkalnē. Tālāk ceļš veda uz Ventspili, kur zinātnes centra VIZIUM pārstāve iepazīstināja ar realizēto ideju par inovatīvu un interesantu risinājumu atrašanu un piedāvājumu, izstrādājot daudzveidīgas izglītības programmas, ar uzsvaru uz zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku jeb STEM pētījumu jomu, kur skolas vai individuāli katrs var apgūt STEM jomas priekšmetus daudz saistošākā un saprotamākā veidā. Atklāts joprojām paliek jautājums par centra ilgspējīgu uzturēšanu, lai skolām būtu regulāri iespējams izmantot centra piedāvātās iespējas. Tāpēc ļoti aktīvi ir jāveido stabila sadarbība ar pašvaldībām, skolām un IZM. Tāpat zinātnes centrs sadarbojas ar studentiem un mācībspēkiem, piemēram, kopā ar Ventspils augstskolu izveidots dabaszinātņu pētnieku centrs.

Par veiksmīgu uzņēmēju un Venspils brīvostas sadarbības modeli uzzinājām Ventspils augsto tehnoloģiju parkā, kur attīstās ne tikai industriālā parka teritorija, bet arī nodibinājums ir kā atbalsta vienība uzņēmumiem un publiskajam sektoram Ziemeļkurzemē. Dibināts 2005. gadā, VATP sniedz ieguldījumu Ventspils pilsētas un Kurzemes reģiona ekonomikā, veicinot progresīvo nozaru attīstību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. VATP galvenais uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo nozaru uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Vieni no parka galvenajiem attīstības virzieniem ir telpu noma un infrastruktūra, Biznesa atbalsta centrs, Digitālo inovāciju centrs, dizains un prototipēšana, kā arī izglītības tehnoloģiju virziens.

Tā kā pieredzes apmaiņas uzsvars tika likts uz Kurzemes piekrastes uzņēmējdarbības potenciāla iepazīšanu, tad neizpalika arī vietējās identitātes un kolorīta demonstrējums, kas lieliski pārvērsts interesantā tūrisma pakalpojumā: kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska ne tikai cienāja ar Kurzemes kulinārā mantojuma piemēru – pašas ceptiem sklandraušiem, bet arī saistoši stāstīja par Kolkas raga mītiem un patiesībām, tā vēsturi un nozīmi kara laikā, par Krišjāņa Valdemāra pienesumu jūrniecībā un tradīciju saglabāšanu mūsdienās.

Viena no galvenajām nodarbēm piekrastēm no seniem laikiem ir bijusi zvejniecība, ar zivju pārstrādi saistās priekšstats par piekrasti arī mūsdienās. Kāda ir īstenība, pārliecinājāmies Rojā. Kaut zvejniecība un zivju pārstrāde savu galveno lomu daudzviet piekrastē ir zaudējusi, ar gandarījumu redzējām, ka zivju konservu ražotājs SIA “Banga Ltd”, pieņemot racionālus lēmumus un balstoties uz prātīgu ražošanu, spējis no praktiski bankrotējuša biznesa kļūt par vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmuma valdes loceklis Ingus Veckāgans dalījās iedvesmas un pieredzes stāstā par biznesa izaugsmi pēdējo 12 gadu laikā. Šobrīd uzņēmums produkciju eksportē uz 36 valstīm, tostarp Ameriku, Austrāliju, Kanādu, Japānu un citām. Uz konkurenci uzņēmējs skatās kā uz pozitīvu dzinējspēku, draudzīgu sāncensību, kas pārtop arī par citu uzņēmēju atbalstu un iedvesmu.

Dace Grīnberga, Rīgas plānošanas reģiona Reģionālās attšitības koordinācijas nodaļas vadītāja: “Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā iepazinām Kurzemi visā tās krāšņumā, pārliecinājāmies, ka izdaudzinātais lepnais un sīkstais kurzemnieka gars ir dzīvs. Uzņēmēju pārliecība par savu vietu, sava darba nozīmīgumu, tagadnes un perspektīvas pozitīvs redzējums bija ļoti iedvesmojošs. Sajūsmas vērta bija kurzemnieku spēja parādīt mūsdienīgi un krāšņi kultūrvēsturisko un dabas skaistumu, šeit redzējām, kā lietas ir jārisina inovatīvi, izmantojot dizaina domāšanu. Paldies Kurzemes kolēģēm par lieliski sagatavotu pasākumu!”   

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Pēdējo mēnešu laikā aizvadītas jau vairākas Mājas kafejnīcu dienas Rīgas reģiona novados, taču vēl gaidāmi pasākumi Mārupes un Olaines, Ķekavas, Jūrmalas, kā arī Ropažu un Salaspils novados. Interesenti aicināti apciemot Mājas kafejnīcas un izbaudīt katra novada unikālo garšu.

19. Augusts: Mārupes un Olaines novadu viesmīlība

Mārupes un Olaines novados, paslēpjoties no ikdienas galvaspilsētas kņadas, darbojas aktīvi, viesmīlīgi un radoši iedzīvotāji. Jauni cilvēki ar jaunu redzējumu un jaunām idejām aicina draugus, radus un viesus baudīt jaunas garšas. Mājas kafejnīcu dienā viesmīlības galvenā atslēga būs paši kafejnīcu saimnieki un viņu raksturojošās maltītes: pildītie kartupeļi, zupas, kūkas, kara laika virtuve un pat ķiploku alus. Vairāk informācijas šeit.

26. Augusts: Ķekavas novads – ar mīlestību no Latvijas centra!

Ķekavas novads ir kā Latvijas sirds Daugavas krastā, kur atpūsties klusākos dabas stūrīšos un baudīt piedāvājumus aktīvajos novada centros. Ķekavas novads no Rīgas ir rokas stiepiena attālumā un ikdienā tam cauri plūst daudz cilvēku, bet nereti tuvumā esošās vietas paliek neiepazītas, tāpēc mājas kafejnīcu dienās viesiem būs iespēja viesoties gan pie jau pieredzējušiem novada garšu meistariem, gan iepazīt jaunus. Detalizētāka informācija par kafejnīcām šeit.

26. Augusts: Piena upes ķīseļa krastos Ropažu un Salaspils novados

Novadu teritorijām cauri plūstošo upju – Daugavas, Lielās un Mazās Juglas – krastos sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citiem dalībniekiem, kas šogad nolēma kļūt par mājas kafejnīcu saimniekiem, tiks organizēta cienāšanās un mielošanās diena; mazā leiputrija, kas latviešu leksikoloģijā ir iedzīvināta ar apzīmējumu “Piena upes ķīseļa krastos”. Sīkāka informācija šeit.

2. Septembris: neatkārtojams šarms Jūrmalā

Jūrmalai ir sava garša, kur dažādu gastronomijas kultūru tradīcijas savijušās ar tikai šeit rodamo unikālo savvaļas dabas buķeti. Kūrortpilsētas restorānu ainā savu nospiedumu atstājusi gan vēsture, gan šodienas modes tendences, gan leģendāra vietējā klasika, gan jūrmalnieku ikdienas rituāli. Jūrmalas gastronomiskie klejojumi var aizvest uz lielisku maltītes vietu kāpās vai upes malā, kur, izbaudot ēdienu, rimti var vērties garām slīdošās jahtās un ļauties dabas brīnumiem. Vairāk informācijas par pasākuma programmu Jūrmalā šeit.

Šī gada jūlijā SECON projekta “Reģionālā politika sociālās ekonomikas atbalstam” eksperte Vita Žunda piedalījās Rīgas reģiona sociālo uzņēmumu pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumā “Ciemos pie sociālajiem uzņēmumiem Rīgas reģionā”.

Pasākums norisinājās Labklājības Ministrijas sociālās uzņēmējdarbības aktivitāšu cikla “Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā” ietvaros. Pasākumu organizēja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.

Viens no pirmajiem SECON projekta uzdevumiem ir apzināt sociālās uzņēmējdarbības labās prakses piemērus savā reģionā. Šis pasākums deva iespēju tikties ar vairāku sociālo uzņēmumu pārstāvjiem un ļoti tuvu iepazīt divus sociālos uzņēmumus: “Drošas velobraukšanas skola” Mārupē un “Dabas Zirgi” Ķekavas novadā.

“Drošas velobraukšanas skola” sadarbojas ar BMX Mārupe sporta klubu, īstenojot interešu izglītības programmas un atbalstot infratsruktūras veidošanu. Skolas vadītājs Guntis pastāstīja par uzņēmuma lomu aktīvās atpūtas, bērnu un jauniešu sportošanas iespēju nodrošināšanā Mārupes novadā, par īstenotajiem projektiem, sadarbību ar pašvaldību un vecākiem,  un nākotnes attīstības plāniem. Kopā ar Gunti bija iespēja apskatīt teritoriju, BMX trasi. Daži no ciemiņiem vēlējas arī iemēģināt riteņus un ekstrēmāku braukšanu.

“Dabas zirgi” saimnieko 45 hektāros Ķekavas novada Plakanciemā un rūpējas par zirgu labturību un labbūtību. Tā ir vieta zirgu rehabilitācijai un mājvieta zirgiem senioriem.

Saimniecības un sociālā uzņēmuma vadītāja Līga izstāstīja uzņēmuma vēsturi un par to, kā zirgi nonāk viņas saimniecībā.  Līga un viņas ģimene ir aktīvi uzņēmēji arī citās jomās: piedāvā teritoriju pasākumiem, ēdināšanas pakalpojumus, viesu uzņemšanu.  Līgas ģimene pie sevis izmitinājusi ukraiņu ģimeni.

Pasākums noslēdzās pie skaisti klāta galda ar Daugmales keramiku, ukraiņu vareņikiem, Līgas cepto maizi un kūciņām. PAsākuma beigās Līga nodemonstrēja unikālu mūzikas instrumentu “Ieviņas”.

Arī šogad norisināsies pārtikas nozares izstāde Tallinn FoodFair no 27. līdz 28. septembrim Unibet Arena (Paldiski mnt 104 B, Tallinn). Šogad izstāde tiks rīkota citās telpās un būs divu dienu garumā, paredzēta nozares profesionāļiem. Uzņēmumiem jau ir iespējams reģistrēties dalībai.

Tāpat kā iepriekšējā izstādē, arī šoreiz ir plānoti veselīgo produktu (Healthy food) un dzērienu (Drinks) sektori/ moduļu halle. Plānojam arī Latvijas uzņēmumu kopstendu Tallinas izstādē. Kopstends plānots ar galda vietu katram dalībniekam (pamataprīkojumu), nelielu kopēju noliktavas telpu un stenda noformējumu.

Viena galda vietas cena plānota 850,- euro +PVN un reģistrācijas maksa ir 195,- euro + PVN (pēc vajadzības var atsevišķi pasūtīt ledusskapjus, saldētavas utt.). Ja papildus nepieciešamas aukstuma vitrīnas vai saldētavas, tad stingri rekomendējam ņemt divas galda vietas blakus, lai neveidotos saspiesta sajūta kopstendā.

Lai droši izlemtu par kopstenda organizēšanu, dalībniekiem vēlams pieteikties līdz 4. augustam. Tad izvērtēsim, vai būs pietiekams kopstenda dalībnieku skaits, lai nebūtu jāmaina šobrīd plānotā cena vienai galda vietai.

Protams, uzņēmumi var pieteikties un piedalīties izstādē arī individuālos stendos. Šajā gadījumā reģistrēties iespējams līdz 1. septembrim.

Izstādes kopstenda dalībniekiem piedāvājam arī izsniegt apstiprināju par dalību izstādē, kuru pēc tam ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem iespējams iesniegt LIAA finansējuma saņemšanai. Vairāk informācijas šeit.

Par dalību izstādē ziņot vai neskaidrību un jautājumu gadījumā sazināties ar Kristīni Korpilahti uz e-pastu [email protected], [email protected] vai tālr. +371 26336193; kā arī ar Daci Grīnbergu uz e-pastu [email protected] vai tālr. +371 29404788.

“Mājas kafejnīcu dienās” lauku saimniecību, vietējo kopienas entuziastu un uzņēmēju pagalmi, sētas un citas vietas kļūs par kafejnīcām. Apmeklētājiem tā būs iespēja baudīt vietējo gastronomiju, izzināt vietējo virtuvi, gūt jaunu garšas pieredzi, kā arī ļauties interesantai kultūras programmai.

5.-6. Augusts: Ādažu novada garšu līkloči

Gluži, kā Latvijas garākā upe Gauja, kas vijas caur Ādažu priežu mežiem, līdz pat Carnikavas smilšainajām kāpām, šogad līkloči vedīs cauri neparastām, sen iemīlētām, visiem labi zināmām un arī pilnīgi jaunām, līdz šim neatklātām garšām. Detalizētāka informācija šeit.

12.-13. Augusts: Siguldas novada bērnības garša

Siguldas novada ģimenes un saimniecības vērs pagalma durvis, iepazīstinot ar savām vērtībām un gardākajām bērnības dienu receptēm! Šī gada Mājas kafejnīcu dienu vadošais motīvs ir Bērnības garša. Tā ļaus izjust novada autentisko garšu un izdzīvot novadnieku neizgaistošās un mazliet nebēdnīgās bērnības atmiņas. Sīkāka informācija par dalībniekiem šeit.

19. Augusts: Mārupes un Olaines novadu viesmīlība

Mārupes un Olaines novados, paslēpjoties no ikdienas galvaspilsētas kņadas, darbojas aktīvi, viesmīlīgi un radoši iedzīvotāji. Jauni cilvēki ar jaunu redzējumu un jaunām idejām aicina draugus, radus un viesus baudīt jaunas garšas. Mājas kafejnīcu dienā viesmīlības galvenā atslēga būs paši kafejnīcu saimnieki un viņu raksturojošās maltītes: pildītie kartupeļi, zupas, kūkas, kara laika virtuve un pat ķiploku alus. Vairāk informācijas šeit.

26. Augusts: Ķekavas novads – ar mīlestību no Latvijas centra!

Ķekavas novads ir kā Latvijas sirds Daugavas krastā, kur atpūsties klusākos dabas stūrīšos un baudīt piedāvājumus aktīvajos novada centros. Ķekavas novads no Rīgas ir rokas stiepiena attālumā un ikdienā tam cauri plūst daudz cilvēku, bet nereti tuvumā esošās vietas paliek neiepazītas, tāpēc mājas kafejnīcu dienās viesiem būs iespēja viesoties gan pie jau pieredzējušiem novada garšu meistariem, gan iepazīt jaunus. Detalizētāka informācija par kafejnīcām šeit.

26. Augusts: Piena upes ķīseļa krastos Ropažu un Salaspils novados

Novadu teritorijām cauri plūstošo upju – Daugavas, Lielās un Mazās Juglas – krastos sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citiem dalībniekiem, kas šogad nolēma kļūt par mājas kafejnīcu saimniekiem, tiks organizēta cienāšanās un mielošanās diena; mazā leiputrija, kas latviešu leksikoloģijā ir iedzīvināta ar apzīmējumu “Piena upes ķīseļa krastos”. Sīkāka informācija šeit.

2. Septembris: neatkārtojams šarms Jūrmalā

Jūrmalai ir sava garša, kur dažādu gastronomijas kultūru tradīcijas savijušās ar tikai šeit rodamo unikālo savvaļas dabas buķeti. Kūrortpilsētas restorānu ainā savu nospiedumu atstājusi gan vēsture, gan šodienas modes tendences, gan leģendāra vietējā klasika, gan jūrmalnieku ikdienas rituāli. Jūrmalas gastronomiskie klejojumi var aizvest uz lielisku maltītes vietu kāpās vai upes malā, kur, izbaudot ēdienu, rimti var vērties garām slīdošās jahtās un ļauties dabas brīnumiem. Vairāk informācijas par pasākuma programmu Jūrmalā šeit.



Norisinājies pirmais pieredzes apmaiņas brauciens projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, kā ietvaros visu Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji devušies iepazīties ar Zemgales uzņēmējiem un atbalsta institūcijām.

Projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt sociālās uzņēmējdarbības sfēru Latvijā, un šādi pieredzes apmaiņas braucieni plānoti uz visiem Latvijas reģioniem (sīkāka informācija par projektu pieejama šeit). Trīs dienu garumā pārstāvji un uzņēmējdarbības speciālisti no Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioniem devās Zemgales kolēģu organizētā braucienā, viesojoties pie lielākajiem Zemgales uzņēmējiem un svarīgākajiem uzņēmējdarbības atbalsta punktiem, kas atspoguļo projekta galvenās idejas.

Pirmā pasākuma diena sākās ar ievadu Dobeles Jauniešu uzņēmējdarbības aktivitāšu koprades telpās, kas tika atklātas pavisam nesen maijā. Zemgales plānošanas reģions iepazīstināja partnerus ar pasākuma plānu un kopēju projekta pārskatu, pēc kā dalībnieki devās uz Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centru (PIUAC). Šeit centra vadītāja Monta Mantrova iepazīstināja ar iestādes galvenajiem mērķiem, kā arī izskaidroja sniegto atbalstu. Dobeles PIUAC telpās atrodamā koprades tehnoloģiju telpa “Open Lab” sniedza ieskatu par dažādām digitālajām inovācijām, kas kalpo kā unikāls atbalsts vietējiem uzņēmējiem.

Dienas noslēgumā pēdējais pieturas punkts bija agrofirma “Tērvete” kur valdes priekšsēdētājs Dainis Domnieks informēja dalībniekus par enerģētikas un zaļā kursa aktualitātēm uzņēmumā, kā arī iepazīstināja ar uzņēmuma ceļu no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Par uzņēmuma aktualitāti šobrīd ir kļuvis iekšējā pašpatēriņa tīkls, kā rezultātā visa izmantotā enerģija tiktu iegūta no atjaunojamiem resursiem – uzņēmums spētu patērēt pašu saražoto enerģiju no jaunuzstādītā saules paneļu lauka un no ražošanas procesos iegūtā biometāna, tādējādi veidojot efektīvu iekšējo enerģijas ekosistēmu. Papildus priekšsēdētājs uzsvēra, cik nepieciešama ir svarīga apkārtējā infrastruktūra, kas būtu jāuztur pašvaldībai, nodrošinot apkārtējos iedzīvotājus ar nepieciešamajām darba vietām un izglītību bērniem, lai uzņēmums spētu atrasties mijiedarbībā ar tā apkārtējo vidi.

Pieredzes apmaiņas brauciena otrajā dienā dalībnieki apmeklēja Latvijas Valsts mežu dabas parku Tērvetē. Parka projektu vadītājs Normunds Namnieks izskaidroja dažādas parka funkcijas, kā arī problēmas, ar ko nācies sastapties, un arī veiksmes stāstus. Šobrīd top plāns paplašināt parku, veidojot jaunu tā daļu – Kurbada zemi –, kas atšķirībā no jau esošās bērniem iemīļotās Sprīdīša zemes tematiski būtu piemērotāka nākošajai vecuma grupai – pusaudžiem. Projektu vadītājs arī norādīja, cik veiksmīga šobrīd ir parka sadarbība ar citiem atbilstošiem uzņēmumiem kā izklaides trošu parku “Tarzāns” vai eksotisko tauriņu māju, un uzsvēra, ka parks vienmēr ir gatavs kopējai sadarbībai ar līdzīgiem uzņēmējiem.

Pēc Tērvetes dabas parka apmeklējuma reģionu pārstāvji devās uz Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolu Jelgavas novadā, kur dalībniekus sagaidīja direktores vietniece izglītības jomā Valija Barkovska. Šeit bija iespēja iepazīties ar izglītības programmām un absolventu prakses iespējām, papildus aplūkojot arī restauratoru namā pieejamos resursus un skolēnu diplomdarbus vēsturiskajā Zaļenieku muižas ēkā. Tālāk dalībnieki viesojās kultūras telpā “Mežotnes baznīca” un devās apskatīt Mežotnes pilskalna teritoriju, iepazīstoties ar esošo tūrisma piedāvājumu un izpētot ierīkoto apkārtni ar digitālā gida palīdzību aplikācijā SAN. Kultūrtelpa piedāvāja dažādus publiskus pasākumus, kā arī sniedza ieskatu baznīcas ēkas vēsturē un iepazīstināja ar pilskalna teritoriju un tā vēsturi interaktīvā digitālā formātā.

SIA “Uzvara lauks” apmeklējums dienas noslēgumā sniedza vērtīgu informāciju par graudu un sēklu audzēšanu, kā arī uzņēmuma grūtībām un risinājumiem, ar ko nācies sastapties. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Mustermanis sniedza ieskatu lauksaimniecības darba ikdienā, demonstrēja dažādu lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu, kā arī izskaidroja uzņēmumam atbilstošo pienākumu un pakalpojumu darbību, paradot dalībniekiem uzņēmuma personīgās degvielas uzpildes stacijās uzturēšanu un kaltes darbības nodrošināšanas metodes. Papildus lauksaimniecībai uzņēmums piedāvā arī atpūtas kompleksa “Miķelis” pakalpojumus, kur pieejama jauna un mūsdienīga viesnīca, kā arī aizraujošs muzejs lauksaimniecības tehnikas un vēsturisko transportlīdzekļu entuziastiem.

Reģionu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienu vērtē atzinīgi. “Bija iespaidīgi. Man patika, ka pieredzē dalījās gan privātie uzņēmēji, gan pašvaldības un arī valsts iestādes. Tāpat apmeklēt lielos uzņēmumus viennozīmīgi ir ieguvums, jo nav jau tik viegli pie viņiem tikt. Vērtīgi uzklausīt tos lielos – sadzirdēt viņu raizes un priecāties par panākumiem,” atzīst Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma. Līdzīgās domās ir Latgales plānošanas reģiona mārketinga projektu vadītājs Jānis Lubiņš: “Esmu ļoti priecīgs. Patika, kā viss bija strukturēts. Vietas, kur devāmies, bija ļoti svarīgas, apskatītie jautājumi būtiski.”

Projekta vadītāja Ieva Zeiferte norāda, ka jau pats pasākuma organizēšanas process lika paskatīties uz Zemgales reģionu ar partneru acīm: “Mēģinājām saskatīt un parādīt raksturojošāko, iedvesmot un iedvesmoties no lielajiem uzņēmumiem, kā arī iegūt papildu impulsu, ka mēs varam un ka Latvija var. Uzņēmējdarbība pārtikas pārstrādē un lauksamniecībā var būt liela, konkurētspējīga, moderna, digitāla, zaļa un arī sociāla, ko arī vēlējāmies parādīt reģionu speciālistiem.”

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. Gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.