Reģions uzsāk diskusiju ciklu “Attīstām Rīgas reģionu kopā”

Pagājušajā nedēļā Rīgas lidostā pulcējās Rīgas reģiona uzņēmēju biedrību, Rīgas plānošanas reģiona, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un citu sabiedriskā un valsts sektora institūciju pārstāvji, lai trīs aizraujošās diskusijās meklētu atbildi uz jautājumu, kā paaugstināt Rīgas reģiona konkurētspēju. Šī bija pirmā diskusija ciklā ar uzņēmējiem  “Attīstām Rīgas reģionu kopā”, ko organizēja Rīgas plānošanas reģions un biedrība “Mārupes uzņēmēji”.

Rīgas plānošanas reģiona iniciētā diskusiju cikla mērķis ir valsts iestāžu un uzņēmēju dialogā meklēt iespējas un risinājumus Rīgas reģiona starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, gan veidojot vienotu Rīgas reģiona identitāti, gan veicinot pašvaldību ieinteresētību biznesu attīstībā savā teritorijā, gan meklējot jaunus darbaspēka avotus, gan pilnveidojot pašvaldību un uzņēmēju sadarbības mehānismus.

Pirmajā cikla diskusijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vadībā iesaistījās biedrības “Mārupes uzņēmēji” padomes priekšsēdētājs Silvestrs Savickis, biedrības “Ķekavas novada uzņēmēju padome” valdes loceklis Ervīns Lasmanis, Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāja Inga Muižniece, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš un Vides un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākais eksperts Andris Eglītis, bet klausītājos bija Rīgas reģiona uzņēmēji, sabiedriskā un valsts sektora institūciju pārstāvji.

Analizējot Rīgas reģiona starptautiskās konkurētspējas aspektus, diskusijas dalībnieki atzina, ka būtiska ir investīciju piesaiste, pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbībai un izpratne par uzņēmēju vajadzībām. Tāpat būtiski pilnveidot nodokļu sistēmu tā, lai  arī pašvaldības būtu ieguvējas no uzņēmēju ienākšanas to teritorijās, tādejādi veicinot pašvaldību atbalstu biznesu attīstībai. Tāpat joprojām aktuāls ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma jautājums, kas pašreiz padara Rīgas reģiona pašvaldības par pārējo reģionu donoriem.

Savukārt diskusijā par to, kur rast jaunus slēptos darbaspēka avotus, diskusijas dalībnieki un klausītāji ar interesi ieklausījās Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētājas Ingas Muižnieces stāstījumā par veidiem un iespējām, kā uzņēmēji var iesaistīties un ko iegūt, sniedzot darba iespējas sociālā riska grupu cilvēkiem, tostarp secinot, ka būtu nepieciešams plašāk informēt un izglītot uzņēmējus par šiem jautājumiem.

Tāpat diskusijas dalībnieki apmanījās ar viedokļiem un labās prakses piemēriem par pašvaldību un uzņēmēju sadarbības mehānismiem, secinot, ka aizvien nozīmīgāka uzņēmēju interešu pārstāvībā un konsultāciju mehānismā kļūst uzņēmēju organizāciju un pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistu sadarbība un iesaiste.

PreviousNext