Aicina iesniegt pieteikumus konkursa „Eksporta un inovācijas balva 2024” kategorijā „EKSPORTSPĒJĪGĀKAIS JAUNAIS TŪRISMA PRODUKTS”!

Konkursa pieteikumu var iesniegt mazie un vidējie komersanti, biedrības, nodibinājumi, plānošanas reģioni vai pašvaldību iestādes, kas izveidojušas jaunus, saistošus tūrisma produktus. Komersantu grupā šogad paredzēta īpaša balva – EUR 10 000.

Uzvarētāji tiks izraudzīti atklātā konkursā. Konkursa žūrija produktus vērtēs no dažādiem aspektiem, piemēram, inovācijas, resursu saglabāšanas, dabas, kultūras, sociālos, ekonomiskos un citus faktorus.

Konkursu “Eksporta un inovācijas balva” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko jau deviņpadsmito gadu, un tā mērķis ir godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, inovāciju ieviešanā, viedās specializācijas veicināšanā, kā arī radījuši eksportspējīgus jaunus tūrisma produktus.

Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Ekpsortspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

Plašāka informācija, pieteikšanās saites un konkursa „Eksporta un inovācijas balva 2024” nolikums atrodams eib.liaa.gov.lv.

Lai pieteiktos pakalpojumam, aicinām izveidot fiziskas personas profilu ar latvija.lv un pievienot tam savu uzņēmumu vai organizāciju!

Pieteikšanās atvērta no 01. augusta līdz 09. septembrim plkst. 23:59.

Jaunieši vecumā līdz 25 gadiem un cilvēki vecuma grupā 50+ aicinātie piedalīties starptautiskā apmācību programmā uzņēmējdarbības zināšanu un prasmju apguvē projekta “Uzlabotas nodarbinātības iespējas lauku apvidos” gaitā.

Projektā “Enhanced ERA” partneri no Zviedrijas, Ālandu salām, Somijas, Igaunijas un Latvijas organizē pārrobežu apmācību un reģionālo apmācību kursu uzņēmējdarbības prasmju un zināšanu apguvei. Mācību kurss, kas norisināsies astoņu mēnešu garumā, ietver arī reģionālu un pārrobežu tīklošanos, pieredzes apmaiņas braucienu, nozares mentoru atbalstu, individuālu darbu biznesa idejas plāna izstrādi. Sekmīgie absolventi saņems sertifikātu.

Šīs apmācības ir daļa no trīs gadus ilgā projekta “Uzņēmējdarbības iespēju veicināšana lauku reģionos”. Projekta mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību lauku reģionos Centrālbaltijas reģionā kopā 104 cilvēkiem vecuma grupās: 1) jaunieši un 2) cilvēki vecumā 50+ gadi. Projektā augstskolas kopā ar reģionāliem attīstības NVIO izstrādā īpašu pārrobežu apmācību programmu, kuras laikā dalībnieki iegūs zināšanas par uzņēmējdarbību, biznesa ideju izstrādi un attīstīšanu, uzņēmuma un finanšu vadību, pieteikšanos Start-up grantiem, stāstniecību un mārketingu, tūrisma produktu attīstību, tūrisma uzņēmējdarbību un citām būtiskām tēmām.

Pieteikties aicināti visi, kas:

1) ir mērķgrupu vecuma grupās: jaunietis/-e vecumā līdz 25 gadiem un 50+ gadi;

2) dzīvo Siguldas, Cēsu un Valmieras novadā;

3) pārvalda angļu valodu vismaz sarunvalodas līmenī;

4) ir ieinteresēti mācīties un apgūt visu mācību kursu 8 mēnešu garumā;

5) ir ieinteresēti sadarboties un tīkloties starptautiski;

6) šobrīd vēl nav uzņēmējs/-a;

7) vēlas strādāt / izveidot uzņēmumu Gaujas Nacionālā parka reģionā.

Apmācības, tīklošanās, mentoru konsultācijas, pieredzes apmaiņas brauciens, biznesa idejas plāna izstrāde norisināsies laikā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada martam, kopā 80 stundu garumā.

Piesaki savu dalību ŠEIT.

Dalība – bez maksas. Vietu skaits ierobežots – projekta pirmajā apmācību kursā iespēja piedalīties 10 personām.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikt savus uzņēmumus, iestādes vai organizācijai dalībai ikgadējā pasākumā “Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti”, kas šogad norisināsies no 12. augusta līdz 30. septembrim. Darba devējiem tā ir lieliska iespēja piesaistīt saviem uzņēmumiem vajadzīgos darbiniekus un aizpildīt aktuālās vakances, bet darba meklētājiem ar invaliditāti tā ir iespēja atrast piemērotu darbu.

“Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti” NVA rīko ik gadu visos valsts reģionos. Darba devēju tikšanās un pārrunas ar darba meklētājiem notiek uzņēmumos klātienē: ar darba devējiem iepriekš saskaņotā laikā darba meklētāji ar invaliditāti kopā ar NVA pārstāvi viesojas uzņēmumos un iestādēs, lai gūtu praktisku priekšstatu par darba vidi, darba procesu, darba kolektīvu un uzzinātu par darba iespējām.

Lai pieteiktos dalībai pasākumā, darba devējam jāaizpilda pieteikuma anketa, kas  pieejama NVA tīmekļvietnē.

Šī gada 1. pusgadā pastāvīgā darbā iekārtojās 1 712 NVA reģistrētie klienti ar invaliditāti. Darbā iekārtošanās dati, kā arī NVA pieredze, kas gūta, klientiem ar invaliditāti veidojot subsidētās darbavietas, liecina, ka darbinieki ar dažādiem invaliditātes veidiem, saņemot viņiem nepieciešamo atbalstu,  veiksmīgi strādā dažādās profesionālās darbības jomās.

Plašāka informācija par NVA pieejamo atbalstu darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt personas ar invaliditāti, apkopota NVA vietnes sadaļā “Personu ar invaliditāti nodarbinātība”, savukārt uzzināt tuvāko bezmaksas konsultāciju un semināru datumus un laikus darba devēji var NVA tīmekļvietnes sadaļā “Notikumu kalendārs.

Pagājušajā gadā, Rīgas dome, lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, līdzšinējo trīs parkletu tipveida risinājumu vietā piedāvājot arī ceturto risinājumu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Līdz šim uzņēmējiem bija jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem, taču šogad līdzfinansēšanai tiek piedāvāts arī ceturtais risinājums ar jumta konstrukciju. Ar visiem parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

  • jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
  • jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
  • jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.
  • uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Vairāk informācijas par āra vasaras kafejnīcu saskaņošanas kārtību riga.lv.

Informāciju sagatavoja: Sabīne Solovjeva, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: [email protected].

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos klientus.

Izveidojot subsidēto darbavietu NVA bezdarbnieka statusā reģistrētajam klientam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota personai ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai. NVA reģistrēto klientu nodarbinātības ilgums subsidētajās darbavietās ir līdz 12 mēnešiem.

ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” pasākumos noteiktām personu grupām tiek nodarbināti NVA reģistrētie klienti, kuri bezdarbnieka statusā atrodas vismaz trīs mēnešus un kuriem nav izdevies patstāvīgi vai ar NVA atbalstu atrast darbu:

  • klienti vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu;
  • personas  ar invaliditāti;
  • klienti, kuri bez darba ir 12 mēnešus un ilgāk;
  • jaunieši vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu;
  • jaunieši vecumā  līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir atbrīvoti no brīvības atņemšanas iestādes vai ir probācijas klienti;
  • klienti ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu.

Pieteikties subsidēto darbavietu izveidei aicināti komersanti (izņemot izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas, nodibinājumi vai biedrības (izņemot politiskās partijas).

Kā darba devējam pieteikties?

  1. solis: Jāreģistrē vakance NVA
  1. solis: Jāaizpilda pieteikuma forma, kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā Subsidētas darbavietas”, un jāpievieno prasītā informācija.
  1. solis: Aizpildīts un ar drošu elektronisko parakstu parakstīts pieteikums jānosūta  uz NVA oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), kas pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļa  “Kontakti”

NVA organizēs aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisiju, kas atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras  aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju komisijas nolikuma prasībām izskatīs darba devēju pieteikumu un pieņems lēmumu apstiprināt vai atteikt darba devējam subsidētās darbavietas izveidi. Par pieņemto lēmumu darba devēju NVA  informēs rakstveidā.

Ja subsidētās darbavietas izveide tiks apstiprināta, NVA aicinās darba devēju mēneša laikā no komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas slēgt līgumu par subsidētās darbavietas izveidi. Darba devējam būs jāizvēlas atbilstošas mērķa grupas klients, veicot pretendentu atlasi ar NVA palīdzību vai savstarpēji vienojoties ar klientu.

Detalizētāka informācija par subsidēto darbavietu izveidi, nosacījumiem un dotāciju apmēriem pieejama NVA tīmekļvietnes sadaļā “Subsidētas darbavietas”.

Ar mērķi rosināt uzņēmumus izmantot daudzveidīgu rīku klāstu konkurētspējas uzlabošanai, Rīgas plānošanas reģions 2024. gada martā un aprīlī rīko apmācību programmu, kurā zinoši eksperti koncentrētā veidā nodrošinās aktuālas zināšanas par dažādiem instrumentiem uzņēmuma produktivitātes un biznesa mērķu sasniegšanai.

Apmācību ciklā iekļautās tēmas:

  • uzņēmuma biznesa procesu definēšana un analīze: digitālās transformācijas jēdziens, iekšējo organizatorisko inovāciju identificēšana, produktivitātes rīki ikdienas darbā;
  • digitālo tehnoloģiju pielietojumu uzņēmējdarbībā: biznesa procesu digitalizācijas virzieni, e-komercijas iespējas, informatīvo paneļu veidošana, mākslīgā intelekta izmantošana uzņēmējdarbībā;
  • finanšu pārvaldības praktiskie aspekti uzņēmumā: uzņēmuma izmaksu veidi, produkta pašizmaksas noteikšana, finanšu vadības ilgtspēju ietekmējošie faktori;
  • digitālais mārketings uzņēmējdarbībā: produkta mix 7P, digitālā mārketinga tendences 2024. gadā, kanālu veidu apskats, sociālo tīklu nozīme, mājas lapas funkcionalitāte, SEO pamati;
  • dizaina domāšanas jēdziens un pielietojums uzņēmējdarbībā: vajadzību izpētes metodes, laterālā domāšana produkta attīstībai, “dubultā dimanta” koncepts.

Apmācību dalībnieku ieguvums: praktiski pielietojamas zināšanas sava uzņēmuma kapacitātes un konkurētspējas stiprināšanai, atgriezeniskā saite no ekspertiem, kontakti ar citiem uzņēmējiem.

Formāts: klātiene un attālināti  (Zoom)

Pasākumu rīko Rīgas plānošanas reģions Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014. – 2021.gada perioda programmas  “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” projekta Nr. 5-50/EEZ/INP-002 “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Rīgas plānošanas reģionā / SUPPORT RPR-VEST” ietvaros sadarbībā ar Ropažu un Mārupes novadu pašvaldībām. Kopējais projekta budžets ir 711 016 eiro, no tā 85% ir EEZ granta finansējums. Projekta laikā tiek stiprināta Rīgas plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitāte, veicināta reģionālā atpazīstamība, īstenots reģionālo jauniešu uzņēmējdarbības mentorings, kā arī sniegts atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes. Projekta vadošais partneris ir Rīgas plānošanas reģions.

Dalība tikai iepriekš reģistrētiem dalībniekiem, tādēļ lūdzam pieteikt savu uzņēmumu līdz 26. februārim, aizpildot formu saitē www.zinis.lv/pieteikums. Piesakoties, uzņēmējs apliecina gatavību apmeklēt visas nodarbības apmācību cikla ietvaros. Papildu informācija: [email protected] , tālr. 29203533.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!

Vides tehnoloģiju klasteris CLEANTECH LATVIA ir pārliecināts, ka uzņēmēji jau ir ļoti uzmanīgi pārskatījuši savas iespējas optimāli izmantot izejvielu, enerģētiskos resursus, kā arī izvērtējuši risinājumus ražošanas atlikumu tālākai izmantošanai vai pārstrādei.

Tomēr mūsdienu industriālās attīstības procesi pierāda, ka ir iespējams šajā jomā attīstīties vēl tālāk. Tādēļ uzņēmēji aicināti apmeklēt izglītojošo semināru par iespējām Latvijā attīstīt un ieviest Industriālo Simbiozi (IS) – procesu, kurā rūpnieciskā procesa blakusprodukti un atlikumi var kļūt par izejvielām citai nozarei vai uzņēmumam.

Pievienoties Industriālās Simbiozes platformai iespējams šeit: https://sinergia.lv/.

CLEANTECH LATVIA ir tīro tehnoloģiju klasteris, kas apvieno Latvijas tīro tehnoloģiju uzņēmumus un pētniecības iestādes tīro tehnoloģiju jomā un veicina šo tehnoloģiju izmantošanu. Vairāk: www.cleantechlatvia.com

Industriālās Simbiozes platforma ir daļa LIFE integrēta projekta  “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Vairāk: https://wastetoresources.varam.gov.lv/

Seminārs norisināsies š.g. 06.martā 09:30, un reģistrācija pieejama šeit.

Lai sniegtu atbalstu Pierīgas mazajiem pārtikas ražotājiem, Rīgas plānošanas reģions ir izveidojis un attīsta vienotu zīmolu “Rīgas reģiona garša”. Rīgas plānošanas reģiona 9 pašvaldībās dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, tādejādi veidojot divas trešdaļas no Latvijas ekonomikas. Reģionam nozīmīgu pienesumu sniedz tieši mājražotāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas no vietējām izejvielām spēj radīt jaunas, unikālas garšas un konkurētspējīgus produktus.

Zīmola “Rīgas reģiona garša” atpazīstamības pamatā ir vietējā produkta unikalitāte – labas garšas un kvalitātes produkts. “Uzņēmējdarbības atbalsts ir viena no prioritārām Rīgas plānošanas reģiona funkcijām. Katram reģionam ir sava identitāte, kas izpaužas gan kultūrvēsturiskajās vērtībās, gan arī tādās ikdienišķās lietās kā kulinārija. Katra produkta pievienotā vērtība ir ne vien personīgais cilvēka devums, bet arī inovācija. Uzskatāms piemērs – mūsu uzņēmējs spēj pārvērst vienkāršu ķiploku karamelēs vai ražot ķiploku alu!” stāsta Rīgas plānošanas reģiona Reģionālās attīstības koordinācijas nodaļas vadītāja Dace Grīnberga.

Atbalsta pasākuma mērķis ir prezentēt un popularizēt vietējo produktu, ko ražo reģiona mazie uzņēmēji vai mājražotāji, veicinot novada un reģiona garšas atpazīstamību, kā arī kopīgi veidot gastrotūrisma reģiona atpazīstamību.

Edvards Ratnieks, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs: “Pierīgas reģions lepojas ar mājražotājiem, uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ražo ģimenes uzņēmumos, radot jaunas garšas un unikālus produktus. Tie ir cilvēki, kas strādā ar prieku un entuziasmu, un ir spējuši pandēmijas laiku izmantot pilnīgi jaunu biznesa virzienu attīstībai.”

Rīgas plānošanas reģions regulāri pārstāv zīmolu “Rīgas reģiona garša” starptautiskās kulinārijas izstādēs, piedāvājot mazo ražotāju saimniecībām atrādīt savus produktus pircējiem un tūristiem, un tādā veidā palīdzot mājražotājiem produktu mārketingā un tālākā realizācijā. Atbalsta iniciatīvas ietvaros uzņēmējiem tiek piedāvātas arī izglītošanās un citas aktivitātes.

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Atklāts šī gada virtuālais svētku tirdziņš, kur iespēja aplūkot mūsu mājražotājus un viņu svētku piedāvājumus. Tirdziņš būs pieejams līdz Jaunā gada 8. janvārim, un visā norises laikā šeit tiks pievienoti visi jaunie mājražotāji, kas vēlas pieteikties.

Projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros aizvadītas noslēdzošās divas aktivitātes Rīgas reģionā – 23. un 28. novembrī tika pulcēti Rīgas reģiona pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti un vietējie uzņēmēji, kā arī citi interesenti, lai kopīgi varētu diskutēt par atbalsta iespējām, ko uzņēmējiem sniedz reģiona pašvaldību pārstāvji un speciālisti.

Pasākuma pirmajā dienā Rīgas plānošanas reģions aicināja uz tikšanos pašvaldību izglītības jomas pārstāvjus, kuru kompetencē ir karjeras un pieaugušo izglītība, un iesaistītās puses no vietējām pašvaldībām. Semināra dalībnieki izspēlēja pirmo kārtu projekta SMEPRO ietvaros izveidotajai spēlei: kā veidot veiksmīgu komunikāciju, līdz ar to arī sadarbību starp pakalpojuma sniedzēju un klientu, t.sk. uzņēmējdarbības atbalsta sniedzējiem.

Spēles otrā kārta papildus pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem un citiem ieinteresētajiem pārstāvjiem pulcēja arī pašus uzņēmējus, un šeit raisījās citāda veida diskusijas, jo uzņēmēji spēja piedāvāt savu unikālo skatpunktu saistībā ar sarežģītiem uzņēmējdarbības jautājumiem. Spēles princips ir veidot diskusijas un piedāvāt dažādus viedokļus un risinājumus problēmām, izspēlējot konkrētas situācijas lomu spēles veidā, kā arī demonstrējot specifiskus gadījumus ar iespējamiem risinājumiem un aicinot dalībniekus izvērtēt efektīvāko rīcības plānu. Jautājumi saistīti ar uzņēmējdarbību un tās atbalsta vidi, pievēršot uzmanību dažādiem faktoriem kā konfliktsituāciju risināšana, ētikas principi, un atbildības uzņemšanās.

Pēc spēles dalībniekiem bija iespēja klausīties vietējo uzņēmēju prezentācijas. Šie uzņēmēji iepazīstināja ar sevi un savu produktu, dalījās ar saviem veiksmes stāstiem un arī pieredzētajiem šķēršļiem un to pārvarēšanu. Papildu interesantajiem pieredzes stāstiem uzņēmēji arī demonstrēja savu produktu, un dalībnieki varēja tos nogaršot un uzzināt sīkāk par katra uzņēmēja procesu un metodēm.

Projektā izstrādātā spēle izrādījās ļoti vērtīgs rīks informācijas apmaiņai, un tā ļāva satuvināties ar uzņēmējdarbību strādājošajiem gan no pašvaldību, gan ražotāju puses. Tā ir lieliska iespēja, lai attēlotu atšķirīgus veidus, kā vienu situāciju redz no dažādām pozīcijām un kā kopīgi šo atšķirību var risināt.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.