Kurzemes spēks racionālos lēmumos un radošumā

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji no 9.-11. augustam piedalījās projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) otrajā pieredzes apmaiņas braucienā , kur visu Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti trīs dienu laikā iepazinās ar uzņēmējdarbības atbalsta vidi Kurzemē, kā arī apmeklēja dažādu nozaru uzņēmējus.

Kā vienmēr pasākums sākās ar iepazīšanos ar reģiona Uzņēmējdarbības centru, kur Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma iepazīstināja ar Uzņēmējdarbības centra aktivitātēm, veiksmes stāstiem un lepojās ar sadarbības tīkla atbalstu. Saldus novada pašvaldības  starptautisko sadarbības projektu vadītāja Lana Radčenko iepazīstināja ar īstenotajām idejām sabiedrības iesaistes jomā (koprades telpa “Saldus KOPtelpa”), kā arī sadarbību ar Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienību jeb Saldus uzņēmējdarbības atbalsta filiāli, LAD un LLKC vienībām, kā arī novada pagastu iesaisti kopēju ideju realizēšanā.

Kuldīga pārsteidza ar uzņēmību un radošumu: bērza saplākšņa rūpnīcā SIA “Stiga RM” valdes loceklis Jānis Osis, SIA “Stiga RM” iepazīstināja ar uzņēmuma darbības stratēģiju, kas ļauj noturēties kopējā tirgū, uzsverot darbinieku motivācijas nozīmi un labklājību. Viena no uzņemuma vērtībām ir sociālā uzņēmēja tituls – uzņēmums ziedojis gan Ukrainas atbalstam, gan Jaunpils pilij pēc nule notikušās augusta vētras, īsteno dažādus sociālos projektus bērnu atbalstam, sadarbojoties ar pašvaldību.

Rūpe par kultūrvēsturiskā mantojuma un vecpilsētas saglabāšanu ir viena no Kuldīgas prioritātēm, kur redzami veiksmīgi piemēri vēsturiskās arhitektūras gaumīgā apvienojumā ar laikmetīgo arhitektonisko risinājumu. Mums bija iespēja redzēt vienu no šiem piemēriem – Inovatīvā izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības koprades māja “Kuldīgas Adatu fabrika”, kurā atrodas prototipēšanas darbnīcas, LIAA Kuldīgas Biznesa inkubators, Kuldīgas digitālo inovāciju centrs, mākslas rezidences, kā arī šeit “mājvietu” raduši Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās maģistra studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studenti no visas pasaules. Vieta ir tapusi renovējot veco Kuldīgas slimnīcu, saglabājot autentisko vidi, bet piedodot tai mūsdienīgu izskatu un pielietojumu.

Kā veiksmīgi tiek risināts tūrisma piedāvājums, saglabājot unikālu dabas vidi, redzējām Jūrkalnē. Tālāk ceļš veda uz Ventspili, kur zinātnes centra VIZIUM pārstāve iepazīstināja ar realizēto ideju par inovatīvu un interesantu risinājumu atrašanu un piedāvājumu, izstrādājot daudzveidīgas izglītības programmas, ar uzsvaru uz zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku jeb STEM pētījumu jomu, kur skolas vai individuāli katrs var apgūt STEM jomas priekšmetus daudz saistošākā un saprotamākā veidā. Atklāts joprojām paliek jautājums par centra ilgspējīgu uzturēšanu, lai skolām būtu regulāri iespējams izmantot centra piedāvātās iespējas. Tāpēc ļoti aktīvi ir jāveido stabila sadarbība ar pašvaldībām, skolām un IZM. Tāpat zinātnes centrs sadarbojas ar studentiem un mācībspēkiem, piemēram, kopā ar Ventspils augstskolu izveidots dabaszinātņu pētnieku centrs.

Par veiksmīgu uzņēmēju un Venspils brīvostas sadarbības modeli uzzinājām Ventspils augsto tehnoloģiju parkā, kur attīstās ne tikai industriālā parka teritorija, bet arī nodibinājums ir kā atbalsta vienība uzņēmumiem un publiskajam sektoram Ziemeļkurzemē. Dibināts 2005. gadā, VATP sniedz ieguldījumu Ventspils pilsētas un Kurzemes reģiona ekonomikā, veicinot progresīvo nozaru attīstību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. VATP galvenais uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo nozaru uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Vieni no parka galvenajiem attīstības virzieniem ir telpu noma un infrastruktūra, Biznesa atbalsta centrs, Digitālo inovāciju centrs, dizains un prototipēšana, kā arī izglītības tehnoloģiju virziens.

Tā kā pieredzes apmaiņas uzsvars tika likts uz Kurzemes piekrastes uzņēmējdarbības potenciāla iepazīšanu, tad neizpalika arī vietējās identitātes un kolorīta demonstrējums, kas lieliski pārvērsts interesantā tūrisma pakalpojumā: kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska ne tikai cienāja ar Kurzemes kulinārā mantojuma piemēru – pašas ceptiem sklandraušiem, bet arī saistoši stāstīja par Kolkas raga mītiem un patiesībām, tā vēsturi un nozīmi kara laikā, par Krišjāņa Valdemāra pienesumu jūrniecībā un tradīciju saglabāšanu mūsdienās.

Viena no galvenajām nodarbēm piekrastēm no seniem laikiem ir bijusi zvejniecība, ar zivju pārstrādi saistās priekšstats par piekrasti arī mūsdienās. Kāda ir īstenība, pārliecinājāmies Rojā. Kaut zvejniecība un zivju pārstrāde savu galveno lomu daudzviet piekrastē ir zaudējusi, ar gandarījumu redzējām, ka zivju konservu ražotājs SIA “Banga Ltd”, pieņemot racionālus lēmumus un balstoties uz prātīgu ražošanu, spējis no praktiski bankrotējuša biznesa kļūt par vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmuma valdes loceklis Ingus Veckāgans dalījās iedvesmas un pieredzes stāstā par biznesa izaugsmi pēdējo 12 gadu laikā. Šobrīd uzņēmums produkciju eksportē uz 36 valstīm, tostarp Ameriku, Austrāliju, Kanādu, Japānu un citām. Uz konkurenci uzņēmējs skatās kā uz pozitīvu dzinējspēku, draudzīgu sāncensību, kas pārtop arī par citu uzņēmēju atbalstu un iedvesmu.

Dace Grīnberga, Rīgas plānošanas reģiona Reģionālās attšitības koordinācijas nodaļas vadītāja: “Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā iepazinām Kurzemi visā tās krāšņumā, pārliecinājāmies, ka izdaudzinātais lepnais un sīkstais kurzemnieka gars ir dzīvs. Uzņēmēju pārliecība par savu vietu, sava darba nozīmīgumu, tagadnes un perspektīvas pozitīvs redzējums bija ļoti iedvesmojošs. Sajūsmas vērta bija kurzemnieku spēja parādīt mūsdienīgi un krāšņi kultūrvēsturisko un dabas skaistumu, šeit redzējām, kā lietas ir jārisina inovatīvi, izmantojot dizaina domāšanu. Paldies Kurzemes kolēģēm par lieliski sagatavotu pasākumu!”   

Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rīgas plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

PreviousNext